Eksāmeni 9.klašu skolēniem ir noslēgušies. Vai tie bija sarežģītāki nekā iepriekšējos gados un kādi uzdevumi skolēniem radīja grūtības?
Skolēnu “galvassāpes” –
pieturzīmes
Gulbenes vidusskolas latviešu valodas skolotāja Daiga Tipāne stāsta, ka 9. klasēm šogad eksāmens latviešu valodā bija veidots līdzīgi kā iepriekšējos gados. “Skolēniem vienmēr grūtības sagādā uzdevumi, kur teikumos jāsaliek pieturzīmes. Šogad teikumi bija ar sarežģītu sintaksi. Žēl skolēnu un skolotāju, jo vērtēšanas sistēma šajā uzdevumā nežēlīga – ja teikumā tiek pieļauta viena kļūda, neieskaita visu teikumu. Tas nekas, ja skolēns pārējo sapratis un izdarījis pareizi. Skumji, ka katru gadu skolotāji par to raksta atbildīgajām personām, bet nekas nemainās,” stāsta D.Tipāne. Viņa arī norāda, ka lielas grūtības eksāmenā sagādā arī domraksts. Vienmēr ļoti zemi rādītāji ir pareizrakstībā: gan ortogrāfijā, gan interpunkcijā. Daudziem skolēniem ir problēmas izvēlēties faktus, lai paustu savu viedokli. Valodā ir daudz stila kļūdu. “Iemesls? Jau labi zināmais – nelasīšana. Skolēniem nav intereses, tāpēc arī nav zināšanu par savu valsti un tās vēsturi, kultūru, literatūru, sasniegumiem sportā un citās jomās. Tas viņiem nešķiet interesanti. Bet priecē tas, ka vienmēr ir skolēni, kuriem ir plašs redzesloks un kuri māk izteikt un aizstāvēt savu viedokli,” saka D.Tipāne.
Druvienas pamatskolas 9.klases skolniece Vendija Heisele atzīst, ka matemātikā teksta uzdevumi bija piņķerīgāki.
Gulbenes vidusskolas skolotāja Sandra Aņisimova, kura pasniedz matemātiku un ir arī 9.b klases audzinātāja uzsver, ka šogad eksāmens matemātikā ir citādāks nekā iepriekšējos gados. “Ne tik daudz tika pārbaudītas teorētiskās zināšanas, bet gan tieši loģiskā domāšana,” saka skolotāja un piebilst, lai arī eksāmenā bijusi nepieciešama tieši loģiskā domāšana, kopumā skolēnu atzīmes ir pat nedaudz labākas kā gada vērtējumā.
Gulbenes novada domes mājas lapā ir publiskoti valsts pārbaudījumu rezultāti. Tie rāda, ka 9.klašu skolēniem kopuma novadā vissliktākā vidējā atzīme ir matemātikā. Matemātiku labi ir nokārtojuši Druvienas un Litenes pamatskolu skolēni, kur vidējā atzīme ir attiecīgi 7,2 un 7,14 balles, sliktāk ir veicies Galgauskas pamatskolas audzēkņiem, kur vidējā balle ir tikai 3,8.
Arī latviešu valodā labāk ir veicies Druvienas pamatskolas skolēniem, jo viņu vidējā atzīme ir 7,4 un ģimnāzistiem, kuriem vidējā atzīme – 7 balles. Sliktāk latviešu valodā ir veicies Gulbenes Vakara (maiņu) vidusskolas un Gulbīša vidusskolas audzēkņiem, kur skolēnu vidējā atzīme ir 5 balles.
Klausīšanos traucē trokšņi
Daži skolēni no mūsu novada skolām “Dzirkstelei” stāsta, ka, piemēram, klausīšanās daļu angļu valodā apgrūtinājuši fonā skanoši trokšņi.
Gulbenes novada valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Ingrīda Zelča uzskata, ka skolēna uztverei ir jābūt augstākai un viņam ir jāprot to vārdu saklausīt vai arī izdomāt, kas tas varētu būt, ja arī skaidri nedzird tekstu.
“Manuprāt, visas angļu valodas eksāmena daļas bija adekvātas 9.klases prasībām un 9.klases skolēnu saprašanai. Šķiet, ka rakstīšanas daļa angļu valodas eksāmenā pēdējos gados ir kļuvusi vienkāršāka. Piemēram, pirms pieciem septiņiem gadiem rakstīšanas daļā bija sarežģītāki temati. Un vēl kas – tā kā gan caur televīziju, gan caur citiem masu medijiem vairāk ienāk angliskā vide, tad runāšanā bērni ir daudz spēcīgāki nekā pirms vairākiem gadiem. Runāšana diezgan lielu artavu deva kopējā vērtējumā, bet patiesībā, man liekas, daudz ko eksāmenā nozīmē vērīgums,” saka Ingrīda Zelča un piebilst, ka, piemēram, lielai daļai ģimnāzistu angļu valodas eksāmena vērtējumi bija augstāki nekā gada vērtējumi.
Druvienas pamatskolas krievu valodas skolotāja Tatjana Ābeltiņa stāsta, ka krievu valodas eksāmenā, kuru kārtojis viens Druvienas pamatskolas skolēns, klausīšanās daļa esot bijusi ļoti grūta. To atzīst arī Gulbenes vidusskolā, ka klausīšanās teksts esot bijis ļoti sarežģīts.
Novada domes mājas lapā lasāma informācija, ka angļu valodas eksāmenā labus rezultātus kārtējo reizi ir uzrādījuši Druvienas pamatskolas audzēkņi, viņu vidējā atzīme ir 8,25, kā arī ģimnāzisti (7,37). Savukārt ne tik labi rezultāti ir Gulbīša vidusskolas un Galgauskas pamatskolas skolēniem, attiecīgi 4,14 un 4,33 balles.
Savukārt vēstures eksāmens lielai daļai skolēnu šķitis samērā vienkāršs. To, ka vēstures eksāmens šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, esot veiksmīgi sastādīts, atzīst arī Lizuma un Gulbenes 2.vidusskolas vēstures skolotāji Sandris Rakauskis un Aivija Grīnberga.
“Teorētisko zināšanu daļa nevar teikt, ka bija vienkārša, tā veidota, lai pārbaudītu skolēnu zināšanas, kas patiesi ir jāzina. Mazliet skolēni samulsa eksāmena otrajā daļā, kur, izmantojot vēsturiskos avotos, bija jāveic analīze. Skolēni iekrita uz sīkām detaļām, bet teorētiskās zināšanas bija ļoti labā līmenī,” vērtē S.Rakauskis. Arī A.Grīnberga piekrīt, ka eksāmena pirmajā daļā skolēniem tika jautātas konkrētas lietas, piemēram, bija jāzina atceres un svinamās dienas, savukārt sarežģītāk skolēniem esot bijis saskatīt cēloņsakarības.
S.Rakauskis stāsta, ja iepriekšējos gados vēstures eksāmenā bija uzdevumi, kas, viņaprāt, nebija nepieciešami, proti, zināt sīkas detaļas, kas dzīvē nenoderēs, tad šogad eksāmens veidotāji bija parūpējušies par to, ka bija atrasts līdzsvars starp zināšanām, kas katram Latvijas pilsonim būtu jāzina par savas valsts vēsturi kopsakarībā ar pasaules vēsturi.
