Narkoloģijas valsts aģentūra apkopojusi statistikas datus par pagājušo gadu. Pērn visvairāk alkohola atkarības slimnieku reģistrēti Cēsu rajonā, Rēzeknē un Rēzeknes rajonā, kā arī Daugavpils rajonā.
Narkoloģijas valsts aģentūra apkopojusi statistikas datus par pagājušo gadu. Pērn visvairāk alkohola atkarības slimnieku reģistrēti Cēsu rajonā, Rēzeknē un Rēzeknes rajonā, kā arī Daugavpils rajonā. Vismazāk alkohola atkarīgo reģistrēti Gulbenes, Talsu, Balvu un Jēkabpils rajonā.
Gulbenes ārsts narkologs Valdis Liepiņš laikrakstam saka, ka šī statistika ir nepilnīga. “Reģistrēti tiek tie, kas no alkohola pārdozēšanas nonāk slimnīcā. Taču daudzi slimnīcā neiekļūst, bet nonāk kapsētā,” saka viņš.
V.Liepiņš saka, ka Gulbenes rajonā ir daudz alkoholiķu, kas neārstējas un tāpēc nav uzskaitīti. Ir ne tikai ilgstoši alkoholiķi, bet arī katru gadu rodas jauni. “Situācija alkoholisma ziņā rajonā nekļūst ne labāka, ne sliktāka,” viedokli pauž ārsts.
Gulbenes slimnīcas galvenās ārstes vietniece Alda Buša uzskata, ka pie oficiālās alkoholiķu statistikas vēl klāt jārēķina vismaz puse nereģistrēto pacientu. “Katru gadu rajonā mirst cilvēki no pārmērīgas alkohola lietošanas. Tiesa, viņi nemirst slimnīcā, bet mājās. Sevišķi tas ir raksturīgi vasaras karstajā laikā. Ja vairākas dienas pēc kārtas ir lietots alkohols, sirds neiztur. Pirms divām nedēļām mājās mira kāds 50 gadus vecs vīrietis, kas bija vairākas dienas lietojis nesertificētu alkoholu,” stāsta A.Buša.
Cēsu rajonā 2004.gadā pirmoreiz ar alkohola atkarības simptomiem reģistrēti 150 pacienti, bet 257,2 – no alkohola atkarīgas personas uz 100 000 iedzīvotājiem. Tas ir augstākais rādītājs valstī. Rēzeknē un Rēzeknes rajonā pērn reģistrēti 239,1 alkohola atkarības slimnieki uz 100 000 iedzīvotājiem, Daugavpils rajonā – 206,9, bet Daugavpilī – 184,3 slimnieki.
Arī Limbažu rajonā pirmreizēji reģistrēto alkohola atkarības slimnieku skaits ir augsts – pērn reģistrēti 196,3 alkohola atkarīgie uz 100 000 iedzīvotājiem. Krāslavā reģistrēti 176,2, Liepājā un Liepājas rajonā – 167,7, bet Rīgā – 94,4 no alkohola atkarīgas personas uz 100 000 iedzīvotājiem.
Kopumā valstī pērn pirmreizēji reģistrēti 2647 alkohola atkarības slimnieki, kas ir par 20 procentiem vairāk nekā 2003. gadā. No šiem slimniekiem 22,9 procenti ir sievietes. 31 procents pirmreizējo alkohola atkarības slimnieku reģistrēti vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem, bet 29,4 procenti – vecumā no 40 līdz 49 gadiem. No pirmreizējiem alkohola atkarības slimniekiem 24 procenti bija ar pamatskolas vai nepabeigtu pamatskolas izglītību. Lielākā daļa jeb 71,2 procenti bija ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību, bet 4,8 procenti – ar augstāko izglītību.
