Jānis Naglis: “Ieklausījāmies, ko cilvēki vēlas.”
Krāšņākas dobes, vairāk ornamentu, figūru, vairāk dažādu puķu, krāsu, kā arī piekaramās kastes ar ziedošām puķēm Rīgas un O.Kalpaka ielas malās šovasar uzplaucējušas Gulbeni. Prieks ir vietējiem iedzīvotājiem un ciemiņiem.
“Cilvēki teica, ko vēlas, mēs ieklausījāmies. Radām arī šo to no jauna, bet daudzviet ir jāpielabo esošais. Ļoti labi, ja iedzīvotāji to ir ievērojuši un ja saudzē,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Jānis Naglis.
J.Naglis stāsta, ka pilsētas pārvalde šovasar sākusi izmantot Vecpiebalgas ainavu arhitektes Inas Treiliņas pakalpojumus. “Viņa nav pieņemta darbā, mēģinām sadarboties uz līguma pamata. Viņa mums ir piedāvājusi daudzas idejas. Visas, protams, nevaram realizēt, jo nav tik daudz naudas. Ja budžets būtu lielāks, mēs varētu uztaisīt otru Ventspili,” piebilst J.Naglis.
Gulbenes Labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte “Dzirkstelei” stāsta, ka nav piešķirts nekāds papildu finansējums pilsētas apzaļumošanai. “Kas ir, ar to ir jāiztiek,” viņa saka. Esot plānots vēl papildu piekaramās puķu kastes izvietot Blaumaņa ielas malā, kā arī izveidot jaunas puķudobes šīs ielas tuvumā. L.Miezīte izsaka cerību, ka iedzīvotāji saudzēs sarūpēto krāšņumu. Šovasar salīdzinoši retāk no apstādījumiem pazudis kāds augs. Taču ir nolauzts pa kādam bērzam, kas maijā Eiropas dienā stādīti Bērzu ielas malā. “Ar stādīšanu nepietiek. Patīk vai ne, bet būtu ar cieņu jāizturas pret šo darbu, ko dara cilvēki,” uzsver L.Miezīte.
Trīs Labiekārtošanas iestādes darbinieces – Maija Ozoliņa, Anita Heninga un Aiva Babule – vakar pucēja un rušināja lielo rožu dobi iepretim novada domes ēkai. Noziedējušie ziedi tika nogriezti un savākti, lai veicinātu jaunu pumpuru plaukšanu. “Dažādas šķirnes, krāsas un izmēra rozes te aug, taču tā īsti smaržo tikai viena – pašā dobes vidū. Šeit aug 85 rožu stādi, kurus pagājušajā gadā novada dome uzdāvināja Gulbenei uz tās 85. dzimšanas dienu. Ir jau šī dobe skaista un cilvēkiem patīk. Taču darba ir jāiegulda daudz,” “Dzirkstelei” stāsta M.Ozoliņa. Rozes aprūpētas un pieskatītas izturēja aizvadītās ziemas kailsalu. Kopējas priecājas, ka šeit rožu stādi nav zagti. Ja nu vienīgi šovasar reizēm kāds puisis garāmejot nogriež ziedu, lai uzdāvinātu meitenei. Pēc M.Ozoliņas domām, tas nav liels grēks, ja mērķis ir skaists. Galvenais, lai stādi paliek zemē un aug, kur auguši. Dobē pie novada domes esot arī roze veterāne. Tā šeit ir vissenākā. Aug jau kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem un kopējas to ir iesaukušas par “Nikolaja rozi”. Tā ir pati staltākā visā dobē, pati kuplākā kūmroze, kas zied sarkaniem ziediem. “Laika gaitā bija panīkusi, taču, labai kopjot, mēslojot, tā ir atžirgusi un atmaksā pūles ar krāšņu kuplumu,” saka M.Ozoliņa.
