Otrdien Gulbenes sporta skolā pārbaudīja veselību jaunajiem futbolistiem. Te bija ieradusies mediķu brigāde, katrs tās dalībnieks veica savu darbu. Jauno futbolistu veselības rādītājus mediķi fiksēja pirms un pēc fiziskās slodzes.
Otrdien Gulbenes sporta skolā pārbaudīja veselību jaunajiem futbolistiem. Te bija ieradusies mediķu brigāde, katrs tās dalībnieks veica savu darbu.
Jauno futbolistu veselības rādītājus mediķi fiksēja pirms un pēc fiziskās slodzes. Veselības pārbaude bērniem līdz 18 gadiem notika par brīvu, to apmaksā valsts.
“Visiem sportistiem reizi gadā pie mums ir jāiziet profilaktiska medicīniska pārbaude,” saka sporta ārste, Medicīnas valsts aģentūras medicīnas nodaļas vadītāja Dace Augstkalne.
Kas atbild par sportistu veselību?
Medicīnas valsts aģentūras pienākums ir rūpēties par Latvijas sportistiem. To paredz šogad Ministru kabineta izdotie noteikumi. Arī līdz tam Medicīnas valsts aģentūras darbinieki brauca uz sporta skolām un veica sportistu medicīniskās pārbaudes. Gulbenes sporta skolā aģentūras mediķi bijuši ne reizi vien, bet futbolistu veselību pārbaudīt atbrauca pēc futbola biedrības “Gulbene 2005” vadības uzaicinājuma. Futbolistiem veselību pārbaudīja pirmo reizi. Futbola biedrības valdes loceklis Arnis Martusevičs saka, ka sporta mediķu vizīti uz Gulbeni ir pieteicis laikus – jau pērn. Mediķu darba plāns ir saspringts.
“Ministru kabineta jaunpieņemtie noteikumi paredz, ka par sportistu veselību pilnībā atbild organizācijas vadītājs. Tātad – ja profilaktiskās pārbaudes sportistiem netiek veiktas un kaut kas, nedod Dievs, notiek, tad atbild par to nevis vecāki, bērns vai ārsts, kas viņu nav redzējis, kaut bija jāredz, atbild pats sporta organizācijas vadītājs. Viņš atbild par sekām, par to, kas nav izdarīts,” saka D.Augstkalne.
A.Martusevičs uzsver, ka Latvijas čempionātā futbolā ar nākamo gadu varēs piedalīties tikai tie sportisti, kas izgājuši veselības pārbaudi un par kuriem informācija ir iekļauta Medicīnas valsts aģentūras datu bāzē.
Ģimenes ārsts – pirmais padomdevējs
D.Augstkalne norāda, ka jebkuram bērnam, kas pievēršas sportam, pirms iestāšanās sporta organizācijā būtu obligāti jāapmeklē ģimenes ārsts un jāsaņem izziņa par veselības stāvokli. “Tas ir pats pirmais soli, kas ir jāveic. Ģimenes ārsts ir mediķis, kas konkrēto bērnu redz un pazīst no dzimšanas brīža. Tajā brīdī, kad bērns vēlas sākt aktīvi sportot un iestāties kādā sporta organizācijā, ģimenes ārsts raksta izziņu par bērna veselības stāvokli, kas obligāti jāiesniedz sporta organizācijā. Taču nereti izrādās, ka ģimenes ārsti šo pienākumu uztver diezgan formāli. To nevar teikt par visiem ārstiem,” saka D.Augstkalne.
Maldīgs esot priekšstats, ka veselīgi ir visi tie bērni, kas regulāri sporto. “Kad pārbaudi veicam mēs, sporta ārsti, par dažu bērnu nākas teikt – nav atbilstošs sportam. Un mēs nerekomendējam nodarboties šim bērnam ar kādu konkrētu sporta veidu vai vispār ar paaugstinātām fiziskām slodzēm. Protams, šādu situāciju procents no visa kopuma nav liels, tomēr ir. Ir arī tādu bērnu grupa, kuriem papildus jāpārliecinās par veselības stāvokli, jāveic izmeklējumi vēl pie kāda speciālista. Tad rakstām nosūtījumu pie speciālista vai atveseļošanas plānu,” saka D.Augstkalne.
Problēma – nepareiza stāja
“Liela problēma ne tikai Gulbenes, bet visas Latvijas bērniem ir nepareiza stāja. Diemžēl skolas vecuma bērniem to veicina milzīgās, smagās skolas somas, ilgā sēdēšana piespiedu pozā, kā arī nepietiekamais fizisko aktivitāšu daudzums. Sporta stundu, iespējams, ir par maz, un nereti tajās bērni piedalās formāli,” saka D.Augstkalne.
Viņa uzsver, ka sporta ārstiem pilnībā ir grūti apzināt katra mazā sportista veselības stāvokli, jo ir pieejama tikai daļēja informācija, tā nav absolūta. “Mūsu rīcībā nav informācijas par to, ar kādām slimībām katrs bērns agrāk ir slimojis. Bērns uz pārbaudi pie mums atnāk viens, bez vecākiem. Un tomēr priekšstatu gūt izdodas. Ja rodas pamatotas bažas par kāda bērna veselības problēmām, tad rakstām izziņu un izsniedzam bērnam, lai tālāk varētu vērsties pie ģimenes ārsta. Šajā izziņā esmu rakstījusi, par ko ir radies satraukumus un kam varbūt ģimenes ārstam būtu jāpievērš uzmanība. Tas vajadzīgs tāpēc, lai informācija nepazustu,” saka D.Augstkalne.
Veido datu bāzi par sportistiem
Sporta ārste informē, ka, atgriežoties Rīgā, dati par Gulbenes jaunajiem futbolistiem tiks iekļauti vienotajā datu bāzē. Apkopojumu pēc tam atsūtīs uz konkrēto sporta organizāciju – futbola biedrību “Gulbene 2005”. D.Augstkalne uzsver, ka nekādā ziņā tāpēc netiek aizskartas bērnu tiesības vai intereses. Informācija par konkrētām diagnozēm sporta organizācijā pieejama nav un nekad nebūs. Sporta ārstu slēdziens ietver katra konkrētā bērna vērtējumu atbilstībā nodarbībām konkrētajā sporta veidā. Atbilstība ir iedalāma četrās veselības grupās. Pirmajā veselības grupā ietilpst tie cilvēki, kas ir absolūti veseli. Ceturtajā grupā – tie, kas ir slimi, kam ir veselības problēmas. Sporta organizācijas saņem informāciju tikai par bērnu atbilstību kādai no veselības grupām un par to, vai konkrētais bērns var nodarboties ar pilnu fizisko slodzi vai ar ierobežojumiem. Sporta ārsti arī sniedz rekomendācijas sporta organizācijas vadībai. Tas vajadzīgs tāpēc, ka sporta organizācijā var pasekot un pamudināt, lai bērns tomēr aizietu pie ģimenes ārsta un veiktu vajadzīgās papildu veselības pārbaudes. “Tālākā rīcība rūpēs par konkrētā bērna veselību ir ģimenes ārsta rokās, jo viņam ir finanses un iespējas. Ir arī medicīniskie papildu izmeklējumi, ko varam veikt Rīgā. Mums ir speciālisti, kas veic kardiogrāfiju. Taču Rīga no Gulbenes ir tālu. Iespējams, izdevīgāk ir izmeklējumus veikt uz vietas, Gulbenē,” saka D.Augstkalne.
Veselības rādītāji – kā vidēji Latvijā
Sporta ārste atzīst, ka Gulbenes bērni veselības stāvokļa ziņā ne ar ko īpaši neatšķiras no bērniem citur Latvijā. Paši bērni uz pārbaudi nāca ar interesi. Tiesa, dažs pēc fiziskajiem testiem bija pavisam saguris. “Dažam ir kāda vairāk vai mazāk nopietna kaite, ir stājas traucējumi. Situācija tāda pati kā visur Latvijā. Funkcionāli pagaidām visi bērni likās fiziski normāli sagatavoti, atbilstoši tam laika periodam, kas pavadīts regulāros treniņos,” saka D.Augstkalne.
A.Martusevičs norāda, ka vasarā grūti ir visus jaunos futbolistus no aptuveni 100 cilvēku kopskaita sapulcināt kopā, lai visi izietu pārbaudi pie sporta ārstiem. Šoreiz pārbaudi izgāja tikai daļa – futbolistes meitenes, vidējās grupas zēni un daži futbolisti no zēnu vecākās grupas. “Ja bērni nenodarbotos ar sportu, viņu fiziskas stāvoklis būtu sliktāks. Arī tiem, kas sporto, atklājas veselības problēmas. Tagad to zināsim mēs, zinās bērnu vecāki. Ir bērni, kam jāmaina sporta veids vai jāsamazina fiziskā slodze. Futbols tāpat kā basketbols ir kontaktsporta veids. Ir cilvēki, kam nodarbības šādā sporta veidā ir nevēlamas. Ir cilvēki, kam piemērotāks kāds no individuālajiem sporta veidiem, piemēram, vieglatlētika,” saka viņš. A.Martusevičs.
Viņš uzsver, ka futbola treniņus nevar pielīdzināt nodarbībām veselības grupā. Futbola biedrībā septembrī pārskatīs treniņgrupu sastāvu. “Mums nevajag kvantitāti, vajag kvalitāti,” saka A.Martusevičs.
