Svētvakarā vēja māte savas sniegpārsliņas dzina ar tādu ātrumu, lai tās apklātu visus laukus, ceļus, dubļus un bēdas. Mēs nelielo ekskursiju sākām ar Gulbenes luterāņu baznīcu, kur bija uzcelta kūtiņa. Pieejot pie tās, likās, ka skan mūzika “Klusa nakts, svēta nakts”, jo tik tiešām tur bija aitiņas, silīte, Jāzeps ar Mariju un mazo bērniņu. Sniegs sniga lielām pārslām, aitiņas bija pārklātas ar sniegu – bija burvīgs skats! Tālāk vērojām gaismas rotaļas uz muzeja sienas. “Bāzei” bija zils apgaismojums, spožas ugunis – viss mirdzēja. Trūka vārdu, cik bija skaisti! Arī Gulbenē katra māja bija uzposta, bija eglītes, spožums gar dārziem.
Nākamais brīnums man bija rotācijas aplis – tur atkal bija pasaka! Man tikai trūka ziemeļbriežu, nakts noktirnes. Ļoti liels skaistums bija gan Gulbīšu parkā, gan pilsētas skvērā. Tur bija brīnumains ziemeļbriežu pajūgs – atlika tikai iesēsties un braukt. Viss parks kā pasakā – tik skaisti!
Spārītes parks – atkal skaistums, krāsainas egles, apgaismojums! Es sēdēju uz sola, un man asaras sariesās acīs, redzot to skaistumu. Gulbīši gan bija pielipuši pie margām, viņi nelidoja projām, viņi paliks te pa ziemu. Tālumā bija redzamas apsnigušas mājiņas, apgaismoti logi…
Tas viss tapis, pateicoties mūsu māksliniecei Laimai Šmitei-Ūdrei. Paldies viņai par tādu skaistumu, ko viņa ievieš Gulbenē! Paldies par skaistumu visiem cilvēkiem, kas strādāja parkā ar gaismām, ar eglēm, ar ziemeļbriežiem sevišķi! Gulbene izceļas ar skaistumu katros svētkos. Paldies par to!
Tad atgriezos savā Nākotnes ielas skvērā. Pretī manam logam katru gadu ir pasaka – eglīte un gaismas! Arī šogad ir eglīte un zilgana gaisma. Krita lielas pārslas, un cilvēku logos blakus mājās atkal bija redzams neizsakāms skaistums!
Televīzijā redzēju, ka Salavecīši pa Madonas šoseju brauc un arī Tilžā ķekatnieki bija sabraukuši, tikai Gulbenē neviens nenāca un nebrauca – te viņiem laikam nepatika.
Laimīgu jauno gadu visiem cilvēkiem, gaišas domas un lai vīruss met līkumu mums!
