Vai Gulbenē ir iespējams saņemt profesionālu palīdzību suņa dresūrā? Vai dresēt var tikai šķirnes suņus? Šādus jautājumus “Dzirkstelei” elektroniski adresējis kāds lasītājs.
Vai Gulbenē ir iespējams saņemt profesionālu palīdzību suņa dresūrā? Vai dresēt var tikai šķirnes suņus? Šādus jautājumus “Dzirkstelei” elektroniski adresējis kāds lasītājs.
Arī Gulbenē ir suņu skola, kurā var mācīties ne tikai šķirnes, bet arī bezšķirnes suņi. Ar suņu apmācību Gulbenē nodarbojas kinoloģe Agra Riekstiņa sadarbībā ar Latvijas Sporta suņkopības federāciju. Pati ar suņu apmācību nodarbojas jau aptuveni 20 gadus, bet profesionāli to dara jau 10 gadus.
– Kurā brīdī jāsāk domāt par suņa audzināšanu?
– Tas ir jādara uzreiz, tiklīdz cilvēks ir iegādājies kucēnu. Jo ātrāk sāk, jo ir vieglāk pašam saimniekam. Parasti suni apmācīt sāk no četru mēnešu vecuma, bet agresīvo šķirņu suņus – pat no trīs mēnešu vecuma. Piecu līdz sešu mēnešu vecums ir pēdējais brīdis. Protams, var mācīt arī vēl vecākus suņus, bet to izdarīt būs daudz grūtāk. Tad kucēnam raksturs jau būs izveidojies, mainīt to ir daudz grūtāk, nekā no paša sākuma to veidot tādu, kā saimnieks vēlas. Faktiski, ja saimnieks attopas sākt apmācīt jau pieaugušu suni, tas ir par vēlu. Tad vienīgi saimnieks var iemācīties sadzīvot ar savu dzīvnieku, kam jau pilnībā ir izveidojies raksturs. Godīgi sakot, nav skaidrs, kāpēc saimnieks atjēdzas sākt apmācīt jau trīs gadus vecu suni. Kāpēc to nedarīja agrāk?
– Vai katrs saimnieks var apmācīt savu suni?
– Vienam ir vairāk dotību, citam – mazāk. Ir tādi saimnieki, kas pašu spēkiem var iemācīt sunim elementāro. Tad varbūt nemaz nav vērts nākt uz suņu skolu. Protams, suņu skolas apmeklēšana dod iespēju dzīvniekam būt savu sugas brāļu sabiedrībā. Bet arī to var kompensēt, dodoties pastaigās pa pilsētu kopā ar savu suni, ejot cilvēkos.
Man dažreiz nepareizi saka, ka es apmācu suni. Es apmācu saimnieku, kā tikt galā ar savu suni, kā to izdarīt pareizi. Es iepazīstu katra konkrētā suņa raksturu un tad izsaku ieteikumus saimniekam.
Ja saimnieks pats nevēlas apmācīt savu suni, to varu darīt es. Man tā ir vieglāk. Taču pēc tam man ir jāapmāca saimnieks, kā apieties ar viņa suni. Dubults darbs.
– Dažreiz saimnieks ir ar tik mīkstu sirdi, ka nespēj valdīt pār suni.
– Lai Dievs dod, ka tādam saimniekam gadītos foršs suns. Tā jau ir, ka daža māte ar miesīgo bērnu netiek galā. Ar suni – arī! Taču jāņem vērā arī tas, ka katram sunim ir citāds raksturs. Ir atsevišķas suņu šķirnes, kurām ir savas īpatnības, piemēram, mani divi vēja suņi nav no tiem, kas klausīs saimnieku uz vārda. Vispirms ir jānodibina ar suni kontakts. Esot kopā ar šiem suņiem, esmu tos iepazinusi, zinu, kāds katram ir raksturs. Tas ir riebīgs. Viņi nepakļausies ar pirmo komandu. Ja teikšu, lai nāk šurp, tad viņš domās: “Nākšu gan, bet vēl pagaidi.” Šīs šķirnes sunim saimniekam vienmēr pirmajam ir jāpaiet pretim. Ar dusmošanos nekad neko nepanākt!
– Nevar laikam gaidīt, ka suns saimniekam pakļausies kā robots.
– Protams! Dienesta suņi ir apmācīti gandrīz vai kā roboti. Tie perfekti izpilda pavēles. Es, apmācot suņus, nekad neuzspiežu. Man patīk, ja saimnieks ar savu suni iemācās saprasties. Ja jūtu, ka abu savstarpējās attiecībās viss ir kārtībā, tad nav tik svarīgi, vai suns pēc pavēles apsēžas tuvāk vai tālāk par vajadzīgo attālumu. Uzskatu – galvenais ir sapratne. Protams, sunim ir jāklausa saimnieks. Taču, ja saprašanās būs, tad dzīvnieks pakļausies.
– Vai atšķiras šķirnes un bezšķirnes suņu dresūra?
– Ar suņu dresūru Gulbenē tikpat kā nenodarbojos. Nav tāda pieprasījuma. Suņus dresē militārām vajadzībām – armijai, policijai, robežsardzei. Dresūras laikā ar suni ir jāstrādā no 25 metru attāluma. Un dzīvniekam ir jāklausa pavēlēm. Protams, ja kāds saimnieks vēlas, varam viņa suni arī dresēt. Taču tad ir otrtik daudz jāstrādā, tas ir laika un darbietilpīgs process.
Tas, ko lielākoties daru es, ir suņu apmācība. Ja dzīvnieks ir kā ģimenes loceklis, tad ar šāda veida apmācību pilnībā pietiek. Suņi pie manis kārto eksāmenus pēc paklausības kursa apguves. Tas arī nav mans maizes darbs. Tas ir mans hobijs, mīlestība, mans brīvais laiks. Ar apmācītu suni saimniekam nav problēmu. Suns nav kā slogs, tas nav jātur ķēdē un nav jāliek voljerā. Taču, lai to sasniegtu, ir jāpatērē laiks un vajag apbruņoties ar pacietību.
Bezšķirnes suņi mēdz būt ļoti gudri, un tos var veiksmīgi apmācīt. Savukārt krasi atšķiras dažādu šķirņu suņu piemērotība apmācībai, piemēram, īru seters ir gudrs suns, bet tā apmācīšanai vajag lielu pacietību, iejūtību un stingrību. Vācu aitu suns ir perfekts. Tas strādās uzreiz, ja attiecības ar saimnieku ir normālas. Tajā pašā laikā ļoti liela nozīme ir iedzimtībai. Katrs suns ir indivīds. Tāpat kā mēs cilvēki. Neprognozējama ir tādu suņu uzvedība, kuru vecāki ir divu atšķirīgu šķirņu suņi, piemēram, ja viens no vecākiem ir Kaukāza aitu suns, bet otrs – vācu aitu suns. Vai ja viens no kucēna vecākiem ir vācu aitu suns, bet otrs – rotveilers. Tad jau tiešām labāk ir iegādāties bezšķirnes suni, kranci.
Suņi labi zina, kādu iespaidu uz saimnieku var radīt viņu žēlie skatieni. Viņi prot spekulēt, “spēlēt uz jūtām”.
