Gulbenieši vairākkārt telefoniski vērsušies redakcijā, kā arī nākuši uz šejieni un pauduši bažas par to, vai pilsētā tiek ievērots Dzīvnieku aizsardzības likums.
Gulbenieši vairākkārt telefoniski vērsušies redakcijā, kā arī nākuši uz šejieni un pauduši bažas par to, vai pilsētā tiek ievērots Dzīvnieku aizsardzības likums.
Pēc kādiem kritērijiem tiek izķerti kaķi, ja pazūd arī dzīvnieki, kam ir kaklasiksna? Kāpēc iedzīvotājiem netiek dota iespēja izpirkt noķertos dzīvniekus, kam ir saimnieki? Varbūt izpircēji atrastos arī tiem dzīvniekiem, kam saimnieku nav? Vai klaiņojošo mājdzīvnieku iemidzināšana notiek ētiski? Vai dzīvnieki nejūt fiziskas un morālas ciešanas? Tie ir jautājumi, kurus redakcijā uzdod satrauktie iedzīvotāji katrreiz, kad pamana – pilsētā atkal ir pazuduši kaķi.
Kopš pērnā gada oktobra pilsētas domei ir līgums ar SIA “Gulbenes nami” par suņu un kaķu turēšanas noteikumu kontroli pilsētā, arī klaiņojošo mājdzīvnieku izķeršanu. Pilsētas dome uzņēmumam piešķīra 2000 latu, lai tas varētu sākt pildīt līgumsaistības ar pašvaldību “Par suņu un kaķu turēšanas noteikumu kontroli”. Toreiz par šiem līdzekļiem uzņēmums iegādājās vēl trūkstošo inventāru klaiņojošo suņu un kaķu ķeršanai.
Toreiz arī bija priekšlikums no “Dzirksteles” par regulāru sadarbību, par brīvu publicējot noķerto klaiņojošo mājdzīvnieku fotogrāfijas. Diemžēl sadarbība pagaidām nav izveidojusies. Jau toreiz brīdināja, ka klaiņojoši kaķi, kam nebūs nekādu pazīšanas zīmju (piemēram, kaklasiksnas), uzreiz tiks iemidzināti. Pārējie kaķi, kam būs kaklasiksna vai par kuriem iedzīvotāji zinās, ka tiem ir saimnieki, tiks saķerti un ievietoti Alūksnes dzīvnieku patversmē.
Alūksnes dzīvnieku patversmes vadītāja Sarma Ločmele laikrakstu informē, ka līguma teksts par sadarbību ar “Gulbenes namiem” ticis gatavots, taču tas tā arī nav parakstīts. Līdz šim no Gulbenes neviens klaiņojošs suns vai kaķis uz Alūksnes patversmi neesot atvests.
Laikrakstam arī neizdevās noskaidrot, vai ar kādu konkrētu veterinārārstu “Gulbenes nami” būtu parakstījuši līgumu par sadarbību klaiņojošo mājdzīvnieku ķeršanas procesā, kas, kā zināms, nevar notikt bez šāda speciālista konsultācijām. Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes vadītājas vietniece Irēna Zvanere laikrakstam saka, ka klaiņojošo mājdzīvnieku likumības kontrole Gulbenē ir pašvaldības kompetence. “Tas viss maksā – līgums ar patversmi, līgums ar veterinārārstu, degviela braukšanai uz patversmi, maksa par dzīvnieku iemidzināšanas zālēm. Noķertie dzīvnieki zināmu laiku ir jātur patversmē, jābaro,” skaidro I.Zvanere.
Gulbenes pilsētas domes izpilddirektors Gvido Stucka laikrakstu informē, ka “Gulbenes namiem” nav iedalīti speciāli līdzekļi tieši klaiņojošo suņu un kaķu ķeršanas, pārvadāšanas (uz Alūksnes patversmi), turēšanas, iemidzināšanas pasākumu veikšanai. Esot vienošanās ar kādu veterinārārstu par katru konkrēto pasākumu (sadarbību), kad noķerti klaiņojošie mājdzīvnieki. Ja klaiņojošajiem dzīvniekiem atrodas (piesakās) saimnieki, tad viņi apmaksā visus ar šā dzīvnieka ķeršanu saistītos izdevumus. Ja saimnieka nav, tad par noķerto mājdzīvnieku visus izdevumus sedz no dzīvokļu un komunālās saimniecības budžeta.
SIA “Gulbenes nami” laikrakstam pauž, ka dzīvniekus ķert dodas tikai pēc pašu iedzīvotāju pieteikuma, galvenokārt šie pieteikumi ir rakstiski. Pārsvarā pieteikumu iesniedzēji ir daudzdzīvokļu māju pilnvarotās personas. Cilvēki sūdzoties, ka klaiņojošo kaķu dēļ kāpņu telpās un pagrabos ir pieķēzīts, ir saviesušās blusas. Kaķus ķer ar slazdiem – būriem. Dzīvniekus, kam ir kaklasiksnas, neķerot. Ja tāds kaķis nokļūstot būrī, to pēc tam palaižot brīvībā. Klaiņojošos kaķus veterinārārsts iemidzinot. Laikrakstam neizdevās noskaidrot, cik klaiņojošo mājdzīvnieku kopumā ir noķerts un kur paliek to ķermeņi pēc iemidzināšanas. Taču atkritumu konteineros tie izmesti netiekot.
Neilgajā darbības praksē klaiņojošo mājdzīvnieku izķeršanā gūta pārliecība, ka Gulbenē ir nepieciešama dzīvnieku patversme. Esot jau noskatīta vieta pilsētas teritorijā, kur šāda patversme varētu atrasties. Arī Gulbenes pilsētas domes izpilddirektors G.Stucka apstiprina, ka domē ir apspriesta ideja par dzīvnieku patversmes izveidi pilsētā. Pagaidām tā esot vēl tikai ideja. Kad būs konkrēti priekšlikumi, par dzīvnieku patversmes izveidi būs jālemj pilsētas domes deputātiem.
“Piekrītu, ka dzīvnieku patversme Gulbenē ir vajadzīga, bet tā ir jāvada cilvēkam, kas patiesi mīl dzīvniekus. Vadīt šādu patversmi būtu gatava arī es. Šo darbu es uzņemtos darīt, pat nesaņemot algu,” laikrakstam saka gulbeniete Anna Sirmā, kas atrodas pelnītā atpūtā.
****
No Dzīvnieku aizsardzības likuma
Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejutīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.
Dzīvnieka eitanāziju atļauts izdarīt:
1) ja tam ir neizārstējama slimība;
2) novecošanas procesā tam radušās neatgriezeniskas veselības izmaiņas;
3) dzīvnieks savas agresivitātes dēļ kļuvis bīstams cilvēkiem vai citiem dzīvniekiem;
4) tas paredzēts infekcijas slimību apkarošanas programmā;
5) to pieprasa dzīvnieka īpašnieks;
6) tas ir klaiņojošs vai konfiscēts dzīvnieks un 14 dienu laikā neizdodas atrast tā iepriekšējo īpašnieku vai jaunu saimnieku.
Dzīvnieka eitanāziju izdara praktizējošs veterinārārsts. Eitanāzijai izmanto zāļu līdzekļus, kuri izraisa tūlītēju un neatgriezenisku samaņas zudumu un nāvi. Pēc eitanāzijas praktizējošam veterinārārstam jāpārliecinās, ka iestājusies dzīvnieka bioloģiskā nāve.
