2007.gadā apritēja 120 gadi, kopš Gulbenē dibināta pirmā aptieka.
2007.gadā apritēja 120 gadi, kopš Gulbenē dibināta pirmā aptieka
Pašlaik Gulbenē darbojas četras aptiekas, kuras praktiski atrodas pilsētas centrā.
20.gadsimta sākumā Gulbenē vienlaikus nav bijis vairāk par trīs aptiekām. 2007.gadā apritēja 120 gadi, kopš Gulbenes pilsētā nodibināta pirmā aptieka.
Vecgulbenes aptieka
1887.gadā Vecgulbenes muižā Brīvības ielā 1 (tagad Brīvības iela 5) tika nodibināta aptieka ar nosaukumu “Alt-Schwanenburg” (Vecgulbenes aptieka), tās dibinātājs un pirmais īpašnieks bija provizors Kārlis Zīlings.
Viņam aptieka piederēja apmēram līdz 1893.gadam, kad par šīs aptiekas īpašnieku kļuva provizors Eižens Vegeners. E.Vegeneram aptieka piederējusi līdz 1899.gadam. Jāatgādina, ka 1899.gadā Vecgulbenē tika atvērta slimnīca. Pēc E.Vegenera nāves līdz 1906. gadam aptiekas īpašniece bija viņa atraitne. No 1906. līdz 1918.gadam aptieka piederēja provizoram Fridriham Bericam, bet 1918. līdz 1924.gadam – provizoram Jānim Konradi.
1924.gadā aptieku nopirka provizors Jēkabs Melbārdis, un 1928.gadā šī aptieka tika pārdēvēta par Gulbenes Melbārda aptieku. Pēc J.Melbārža nāves 1938.gadā darbam aptiekā tika algoti provizori, un tāda tā darbojās līdz 1940.gadam, kad šī aptieka tika nacionalizēta (kļūst par Gulbenes pilsētas aptieku) un slēgta. Laika posmā no 1938. līdz 1941.gadam aptiekas pārvaldnieki bija Alīse Pole, Ida Gailīte, Zāra Borisone – Tāla, Irēna Grīnberga un Zelma Andersone.
Vācu okupācijas laikā (1941. – 1944.) Gulbenes Melbārda aptiekas darbība tika atjaunota, bet darbojās pavisam īsu laika sprīdi līdz 1941.gada 15.novembrim, kad farmaceitu trūkuma dēļ tika slēgta. Aptiekas inventāru 1943.gadā sadalīja starp divām citām pilsētas aptiekām.
Interesants ir fakts, ka kādu laiku šajā aptiekā strādājusi vēlāk izcilā Latvijas šahista, pasaules čempiona Mihaila Tāla tēva māsa Zāra Borisone – Tāla.
Gulbenes pilsētas valdes aptieka
70 gadi apritējuši kopš Gulbenes pilsētas valdes aptiekas atklāšanas 1937.gadā. Aptieka gadu gaitā vairākkārt ir mainījusi savu atrašanās vietu un bijusi pazīstama ar dažādiem nosaukumiem. Sākotnēji tā dibināta un atklāta kā Gulbenes pilsētas valdes aptieka, šajā pašā 1937.gadā tās nosaukums nedaudz labots – Gulbenes pilsētas aptieka. Pirmais šīs aptiekas pārvaldnieks bija Eduards Dipners, viņš aptieku vadīja no 1937. līdz 1939.gadam. Pēc tam vienu gadu (1939. – 1940.) aptieku vadīja pagaidu pārvaldniece Irēna Grīnberga, bet 1940.gadā aptiekas vadību pārņēma Ida Pulks, viņa par provizori nostrādāja līdz 1974.gadam. Pirmajā Padomju okupācijas laikā – 1941.gadā – aptiekas nosaukums tika mainīts, tā kļuva par Galvenās aptieku pārvaldes aptieku nr. 131 Gulbenē. Tajā pašā 1941.gadā, mainoties okupācijas varām (ienāk vācieši) atkal mainījās aptiekas nosaukumus, tā atguva Gulbenes pilsētas aptiekas vārdu.
Savā darbības sākumposmā no 1937. līdz 1944.gadam aptieka atradās Gulbenē, Tirgoņu ielā 12 (tagad Ozolu iela 1).
Otrā pasaules kara laikā (1944.gadā no aprīļa līdz jūnijam) Gulbenes pilsētas aptieka uz laiku tika pārvietota ārpus pilsētas robežām uz mācītājmuižu. Tas noteikti saistāms ar faktu, ka šajā laikā Gulbenes pilsēta tika spēcīgi bombardēta. Arī aptiekas farmaceites Bertas Šmites atmiņas apstiprina intensīvo pilsētas bombardēšanu. Viņa atceras, ka “tur (pilsētas aptiekā A.S.) nebija iespējams vairs strādāt. Mēs pārcēlāmies uz mācītājmuižu…” 1944.gadā ēka Tirgoņu ielā 12, kur bija atradusies aptieka, tika sabombardēta, lai atgrieztos pilsētā, bija jāmeklē jaunas telpas.
Galvenās aptieku pārvaldes aptieka
Aptiekai atvēlēja ēkas daļu Rīgas ielā 37 un kopš 1944.gada nogales Gulbenes pilsētas aptieka atkal darbojās pilsētā. Ilgi nav bijis jāgaida līdz kārtējai aptiekas pārdēvēšanai, jau 1944.gadā tā atkal kļuva par Galvenās aptieku pārvaldes aptieku, bet ar nr. 126 Gulbenē.
Aptiekas darbinieku atmiņas liecina, ka aptiekas telpas aizņēma visu pirmo stāvu, kreisajā ēkas pusē bija aptiekas darba telpas (publikas telpa, vidējā istaba un aptiekas virtuve). Ēkas labajā pusē atradās aptiekas noliktavas telpas, savukārt mājas otrajā stāvā bija dzīvokļi. Šī bija Gulbenes dežūraptieka, un tajā nepieciešamības gadījumā zāles varēja iegādāties arī naktī. Aptiekā strādāja jau vairāk nekā desmit darbinieki. Gulbenes tirgus laukumā bija ierīkots aptiekas kiosks, kas strādāja tikai tirgus dienās. Medikamentus un citas aptiekas preces piegādāja ar automašīnu, kā arī mēneša beigās ar vilcienu no Centrālās aptieku noliktavas.
1953.gadā tika mainīts aptiekas numurs, tā kļuva par aptieku nr. 95 Gulbenē. Šāds aptiekas numurs saglabājās apmēram desmit gadus. 1963.gadā notika kārtējā aptiekas numura maiņa, joprojām Galvenās aptieku pārvaldes aptieka, bet nu jau aptieka nr. 154 Gulbenē. Šādu apzīmējumu tā saglabāja līdz pat 1989.gadam.
Jāuzver, ka 1960.gadā šī aptieka kļuva par Centrālo rajona aptieku, tas nozīmēja, ka bija jākontrolē visas rajona lauku aptiekas, kā arī daļa tagadējā Alūksnes rajona aptieku, jo tur vēl centrālā aptieka nebija izveidota. Aptiekas darbinieku skaits turpināja pieaugt.
Aptiekas darbinieces Zentas Sarkanes atmiņas liecina, ka jaunas aptiekas ēkas būvniecība tika uzsākta 1964.gada pavasarī. Vieta jaunai ēkai tika piešķirta uz Rīgas ielas, kur atradās sakņu dārziņi. Jau 1965.gada pavasarī aptieka ienāca jaunuzceltajā ēkā Rīgas ielā 55a, aptiekas svinīgā atklāšana notika 17.aprīlī. Jaunās ēkas pirmajā stāvā atradās aptiekas telpas, otrajā stāvā bija paredzēti 4 dzīvokļi, bet pagrabā – aptiekas noliktava. Otrā stāva vienu dzīvokli piešķīra aptiekas pārvaldniecei I.Pulkai, otru dzīvokli – pārvaldnieces vietniecei L.Mūrniecei, bet citās dzīvokļu telpās ierīkoja sanāksmju telpu, centrālās aptiekas grāmatvedību, kā arī farmaceites kabinetu. ?
Turpmāk – vēl
