Gulbenes stadions ir iecienīta bērnu un jauniešu pulcēšanās vieta, kur var uzspēlēt volejbolu, basketbolu, tenisu vai futbolu.
Gulbenes stadions ir iecienīta bērnu un jauniešu pulcēšanās vieta, kur var uzspēlēt volejbolu, basketbolu, tenisu vai futbolu.
Par futbola dzīvi Gulbenē “Dzirkstelei” stāsta Gulbenes stadiona direktors Aivars Kočāns.
– Kādas futbola aktivitātes notiek šobrīd?
– Pašreiz Gulbenes stadionā ir divas treniņu grupas, kas apvieno dažāda vecuma zēnus. Gulbenē kā mazpilsētā ir grūti nokomplektēt viena gada gājuma komandu. Kopā ir aptuveni sešdesmit jauno futbolistu. Vecākie zēni ir daudz disciplinētāki, apmeklējot treniņus. Viņi jau ir apzinājuši savas intereses, kamēr jaunākie vēl nav izvēlējušies futbolu kā primāro sporta veidu. Vecākajiem audzēkņiem izvirzām lielākas prasības, jo bez nopietna darba nav rezultāta. Spēļu grafiks vecākajā vecuma grupā ir diezgan saspringts.
– Kādi ir puišu sasniegumi?
– Latvijā ir pietiekami daudz futbola turnīru. Ziemeļaustrumu futbola līgas “Ādas bumbas” čempionātā piedalāmies visās vecuma grupās. Kopā ir piecas vecuma grupas: A grupa (1985. – 1986. gadā dzimušie zēni), B grupa (1987. – 1988. gads), C grupa (1989. -1990. gads), D grupa (1991. – 1992. gads) un E grupa (1993. – 1994. gads).
Čempionātā notikuši divi sabraukumi. Jūnija sacensībās Gulbenē C grupas puiši izcīnīja trešo vietu sešu komandu konkurencē. Savukārt B grupas zēni septiņu komandu konkurencē palika otrajā vietā. 17. jūlijā A grupas futbolistiem priekšā brauciens uz Pļaviņām. Ir paredzēti četri sabraukumi katrā grupā, sacensības ir visā Latvijā. Jāpateicas Gulbenes pilsētas domei, kas palīdz atrisināt transporta problēmas. Ar A grupas zēniem piedalāmies Ziemeļaustrumu futbola līgas čempionātā, palīdz arī bijušie audzēkņi. Mūsu komanda ir viena no jaunākajām līgā, tādēļ pretinieki mūs pārspēj, trūkst vēl spēļu prakses. Komandas sastāvs ir atjaunots, jo atteicāmies no pieaugušajiem futbolistiem, kas nenopietni attiecās pret treniņiem un spēlēm. Domāju, ka uz sezonas beigām, kad puikas iegūs pieredzi, būs arī uzvaras. Pagājušo gadu palikām piektajā vietā no astoņām komandām. Mazliet pietrūka līdz “play off” kārtai. Tā pati komanda, kas spēlē Ziemeļaustrumu futbola līgas čempionātā, spēlē arī Gulbenes pilsētas atklātajā čempionātā. Šajās sacensībās esam nostiprinājušies otrajā vietā.
– Vai var runāt par futbola skolu Gulbenē?
– Pirms pieciem gadiem izveidojās futbola klubs “Gulbene”, kas bija neatkarīga struktūra, tomēr pēc trīs gadiem tā pārstāja eksistēt. Borisa Jamkovija trenētie puiši darbojas Gulbenes stadionā, finansē to pilsētas dome. Pagaidām par atsevišķu futbola struktūru nevar runāt, jo mums ir tikai viens futbola treneris. Tagad viņš mācās, lai iegūtu augstāku kvalifikāciju. Nepieciešamas vairākas štata vienības, kā arī lielāks finansējums. Šobrīd stadionā ir tikai viena štata vienība futbola trenerim. Lai varētu runāt par sistēmu, nepieciešami trīs vai četri futbola treneri. Esam meklējuši atbalstu no bijušajiem spēlētājiem šajā jautājumā, bet bez rezultātiem.
– Cerēt uz iekļūšanu Latvijas futbola pirmajā līgā ir pāragri?
– Ar vienu treneri tas nav iespējams. 1984. – 1986. gadā dzimušie zēni ir Borisa pirmie audzēkņi, kas apguvuši futbola pamatus. Pēdējais profesionālais futbola treneris Gulbenē strādāja astoņdesmito gadu sākumā. Līdz Borisa atnākšanai pirms pieciem gadiem viss balstījās uz pagalma līmeņa futbolu. Futbols Balvos, Gulbenē un Madonā ir apmēram vienā attīstības līmenī. Viena futbola komanda saņem lielāku finansējumu, noorganizē vairākas treniņnometnes, rezultāti ir labāki. Lai pienācīgi sagatavotos spēlēm, katrai vecuma grupai nepieciešams tūkstoš latu gadā. Nauda vajadzīga braucieniem uz sacensībām, tehniskajai bāzei un trenerim. Trenerim jāstrādā ar vienu vai divām grupām, nevis ar visiem puišiem, lai sasniegtu maksimālu rezultātu.
– Kā ar meiteņu futbolu?
– Meiteņu futbols ir specifisks sporta veids. Pāris gadus atpakaļ bija divas labas futbolistes, toreiz īpaši nepiestrādājām. Šobrīd ar grūtībām tiekam galā ar zēnu futbolu. Viens treneris nevar uzņemties vēl arī meiteņu trenēšanu.
– Kā vērtējat sabiedrības atsaucību un atbalstu futbolam?
– Uz spēlēm Gulbenes stadionā nāk aptuveni 100 skatītāju. Tas nav daudz, tomēr labāk, lai pāris stundas skatās futbolu, nevis lieto alkoholu. Arī puikas ir piesaistīti treniņiem, viņiem rodas atbildības sajūta. Ja puikas ir nodarbināti ar futbolu, viņiem neatliek laika darīt palaidnības. Uzņēmēju atbalsts ir minimāls. Domāju, ka uzņēmējiem pietiek savu problēmu, lai vēl atbalstītu futbolu. Latvijā futbols nedod ienākumus. Svarīgi, lai bērni labi pavadītu laiku. Puikām galvenais ir spēlēt, ar treniņiem viņus aizraut grūti. Piemēram, Valmieras jaunajiem futbolistiem finanses atļauj izbraukāt Latviju un ārvalstis, Gulbenes jaunajiem futbolistiem nav tādu iespēju. “Skonto” klubā viena vecuma puikām ir trīs treniņa grupas. Rīgā vecākiem ir lielākas iespējas finansiāli palīdzēt saviem bērniem spēlēt futbolu. Gulbenē arī ir zēnu vecāki, kas atbalsta futbolu. Ja ir nauda, tad var piedalīties daudzos turnīros, tādējādi celt savu spēļu praksi un meistarību. Bērniem patīk braukt uz turnīriem, bet tas ir dārgi. Nepieciešams maksāt par transportu, naktsmītni, uzturu un segt dalības maksu. Savukārt nometne vienam bērnam izmaksā pieci lati dienā. Nometnei ir rezultāts, ja tā ilgst vismaz no desmit līdz četrpadsmit dienām. Puikām lielu stimulu dotu iespēja aizbraukt uzspēlēt uz Lietuvu vai Igauniju, nerunājot par tālākām zemēm. Tas ir “saldais ēdiens” ikdienā. Pagājušo gadu bijām turnīrā Salacgrīvā. Puikas bija laimīgi. Bija ne tikai futbola turnīrs, bet arī strītbola sacensības un citi pasākumi.
– Kādas ir jūsu prognozes par futbola attīstību Gulbenē?
– Es ceru, ka puiši, kas “saslimuši” ar futbolu, neaizmirsīs mūsu komandu, kas startē otrajā līgā. Tagad 1984. gada puiši, kuri mācās Rīgā, atbrauc un palīdz Gulbenes komandai. Rīgā mūsu futbolisti nav vajadzīgi, jo tur tikai speciālu sporta skolu absolventi bez grūtībām var spēlēt pirmās līgas komandā. Darbs ar futbolistiem Gulbenē nav tik profesionālā līmenī, lai puiši varētu konkurēt ar pirmās līgas futbolistiem. Otrās līgas līmenis ir mūsu līmenis. Iespējams, ka ar gadiem tas celsies. Vēlētos, lai daži bijušie Gulbenes futbolisti, vairāk palīdzētu futbola izaugsmei Gulbenē, nevis traucētu šim procesam. Pašlaik ir nepieciešami entuziasti, kas ar savām zināšanām palīdzētu jaunajiem futbolistiem sasniegt augstus rezultātus.
