Desmit Gulbenes un desmit Līvānu jaunieši kopā ar savu komandas līderi Anitu Birznieci no 22. līdz 29.oktobrim devās apmaiņas projektā uz Īriju. Braucienā jaunieši iepazina kopīgo un atšķirīgo abu valstu kultūrā un veicināja sociālo integrāciju.
Desmit Gulbenes un desmit Līvānu jaunieši kopā ar savu komandas līderi Anitu Birznieci no 22. līdz 29.oktobrim devās apmaiņas projektā uz Īriju. Braucienā jaunieši iepazina kopīgo un atšķirīgo abu valstu kultūrā un veicināja sociālo integrāciju.
Pastāstīt par braucienu aicināju Gulbenes ģimnāzijas 12.klases skolēnus Ilzi Mucenieci un Mārtiņu Karoli.
Latvieši ir atvērtāki nekā īri
Pirmais uzdevums, ar kuru nācās sastapties jauniešiem, bija no divām grupām – latviešu un īru – izveidot vienu draudzīgu komandu. To veicināja dažādas komandu saliedējošās spēles, radošās darbnīcas un citas aktivitātes, kurās spilgti iezīmējas kopīgais un atšķirīgais jauniešu raksturos, ieradumos un uzvedībā. Jau pirmajās aktivitātēs parādījās, ka latvieši ir atvērtāki un aktīvāki.
“Sākumā varbūt traucēja tas, ka nebijām vēl iepazinušies. Mēs dzīvojam atsevišķās mājās (hosteļos), puiši no meitenēm šķirti. Zēni vēl bija sadalīti – īri un latvieši – mēs, latviešu meitenes, tam nepiekritām un uzstājām, ka gribam dzīvot kopā, lai ātrāk sadraudzētos” stāsta Ilze.
“Mēs dzīvojām kopā, kamēr nebijām iepazinušies, un, kad sadraudzējāmies, nācās atkal dzīvot šķirti. Tas, manuprāt, bija liels mīnuss,” viņa piebilst.
“Tik un tā viņi bija noslēgtāki,” secina Mārtiņš. “Ar latviešiem ir vieglāk izveidot kontaktu, jo mēs pēc dabas esam zinātkārāki un ziņkārīgāki, īru jaunieši savukārt sēž grupās, klausās mūziku, un viņiem ar to pietiek. Manuprāt, tā viņi jutās drošāk. Ar viņiem bija vieglāk kontaktēties pa vienam.”
Ilze atzīst, ka īru meitenes ir kautrīgākas par latvietēm. “Viņas gāja pārģērbties uz tualeti, mēs savukārt to darījām turpat istabiņās. Atceros, kad pēc pārgājiena biju viscaur slapja un vienīgais, par ko domāju, ienākot istabiņā, novilkt slapjās drēbes, tad man kāda īru meitene pajautāja, vai nebaidos, ka kāds ienāks. Man nekas tāds pat prātā nebija ienācis, svarīgāk likās uzvilkt sausas drēbes, lai nesaaukstētos!”
Īriem patīk jokoties, bet viņu jociņi ir ļoti bērnišķīgi, tādi, no kuriem latviešu jaunieši ir izauguši. “Mēs par tādiem jokiem smējāmies varbūt 7.klasē,” skaidro Mārtiņš, “bet šeit jāpiemin fakts, ka īru vidējais vecums bija 15 gadu, mums savukārt – 17 gadu, iespējams, tāpēc viņu jociņi likās bērnišķīgi, tomēr varam teikt, ka mēs viņu vecumā bijām nopietnāki, domājām racionālāk.”
Īri izklaidējas mazāk par latviešiem
Īrijā nav tādu diskotēku kā Latvijā, arī ārpusskolas aktivitāšu viņiem ir ļoti maz, tādu deju kolektīvu vai koru kā Latvijā viņiem nav, reti kurš jaunietis kaut kur iesaistās vai ir kādas sabiedriskās organizācijas biedrs. Jauniešiem ir daudz brīva laika, jo nav jāpilda mājas darbi, visu, kas vajadzīgs, viņi izpilda skolā.
“Izglītības programma viņiem ir daudz vieglāka un stundu skaits ir mazāks,” saka Mārtiņš. “Taču viņi tāpat kā mēs mācās piecas dienas, no pirmdienas līdz piektdienai, un vasaras brīvlaiks ir tāds pats kā mums. Savukārt viņiem nav nekādu kultūras vai izklaides pasākumu skolās.” Izklaidējas viņi mājas ballītēs vai arī vecāki jaunieši dodas uz klubiem. Latvieši parasti uz klubiem aiziet padejot, iztrakoties.
“Kad prasījām, ko īri dara piektdienu vakaros, viņi atbildēja, ka mājās skatās televīziju. Manuprāt, latviešiem tas nav raksturīgi,” saka Ilze.
Īriem ir divi nacionāli sporta veidi
Populārākais sporta veids Īrijā ir ķeltu futbols, kura noteikumos ir dažādas spēles – futbols, volejbols, regbijs, basketbols un citas komandas sporta spēles.
“Mēs arī spēlējām šo spēli, un visas drēbes bija ļoti netīras. Viņiem citi sporta veidi nav populāri, mums turpretim ikviens normāls latviešu puisis prot spēlēt gandrīz visu. Īri spēlē tikai ķeltu futbolu, ja būs jāspēlē basketbols, viņi to spēlēs ar futbola noteikumiem,” stāsta Mārtiņš.
Īri ne tikai spēlē futbolu, bet ir arī lieli tā fani. Gandrīz visi īri ir kaislīgi ķeltu futbola līdzjutēji.
“Dublinā viņiem ir viens no lielākajiem stadioniem Eiropā, uzbūvēts tieši ķeltu futbolam. Un četru stiprāko komandu cīņa par reģionālo kausu viņiem ir tikpat liels notikums kā mums dziesmu svētki,” skaidro Mārtiņš.
Īru jaunieši ērti ģērbjas un vakaros daudz ēd
“Ikdienā viņi nēsā ērtas drēbes, pārsvarā treniņtērpus. Vakarā staigā pidžamās, lai gan līdz gulēšanai vēl ilgi. Brīvais ģērbšanās stils, jaunieši īpaši neuztraucas, ko viņi velk, galvenais lai ir ērti un atbilstoši laika apstākļiem, nevis kā latviešu meitenes pārdomā katru aksesuāru un krāsu salikumu līdz sīkumam. Savukārt, kad īru meitenes sapucējas, var pamanīt atšķirību. Latvijā nav tik lielas atšķirības, jo vienmēr meitenes izskatās labi,” stāsta Ilze.
Viņai bija grūti pierast pie Īrijas ēšanas paradumiem, Mārtiņam savukārt tas problēmas nesagādāja.
“Viņi ļoti daudz un sātīgi ēd vakarā, savukārt brokastīs tikai kaut ko nedaudz uzkož, arī pusdienās ēd tikai sviestmaizes un dzer sulas un gaida vakariņas, kad varēs kārtīgi paēst. Sviestmaizes, kuras pārsvarā ēd pusdienās, nav tādas kā pie mums ar sieru vai desu, bet dubultās, piemēram, ar tunča salātiem,” stāsta meitene.
Lai gan daudz kas abās kultūrās atšķīrās, tomēr galvenās vērtības tādas kā mīlestība, draugi, ģimene, veselība, draudzība, ticība un citas bija kopīgas. Tās jauniešus vienoja, ļāva šīs dienas pavadīt interesanti un gūt neaizmirstamu pieredzi.
