Nevis tiks veidots vēl viens jauns pašvaldības uzņēmums, bet tiks paplašinātas SIA “Gulbenes nami” funkcijas – tā 28.aprīlī lēmusi Gulbenes novada dome.
Liāna Jansone, novada domes priekšsēdētāja palīdze-konsultante
Viss sākās ar ūdeni, jo laukos ir liels ūdens tīklu mantojums no padomju laikiem, kas jāatjauno. Tāpēc pagājušā gada sākumā sākām šo projektu. Šajā sakarā smēlāmies pieredzi citos Latvijas novados. Tika veikta liela analīze visās novada pagastu pārvaldēs, izņemot pilsētu un Šķieneru ciemu, kur izmanto ārpakalpojumu. Tad, kad finansiāli un ekonomiski bijām izanalizējuši milzīgu apjomu dažādas informācijas gan par tīkliem, gan par dažādiem pievadiem, gan par jaunajiem ūdenssaimniecības projektiem, kas tika veikti par ES fondu līdzekļiem, gan par tehniskajiem stāvokļiem, par ūdens zudumiem un par darbiniekiem, tad konstatējām, ka novadā ir nepieciešams izveidot darba grupu. Tajā tika iekļauti pagastu pārvalžu vadītāji, speciālisti un novada vadošie darbinieki. Vajadzēja meklēt risinājumus, jo viss, kas notiek šobrīd, ir neefektīvs. Protams, tas nav vienkārši, es teiktu – pat ļoti sarežģīti.
Plusi. Pēc apstiprinātajiem tarifiem var redzēt, ka tie ir dažādi. Darba grupa secināja, ka ūdenssaimniecības pārvaldībai jābūt vienās rokās, jo būs iespējams piesaistīt ES līdzekļus. Mazajām pārvaldēm to izdarīt nav iespējams – pārāk mazi apjomi. Piemēram, jaunu tīklu izbūve vai tehnikas iegāde bez ES līdzekļiem ir praktiski neiespējama. Otrkārt, mums novadā nav avārijas dienesta. Līdz ar to mums nav atbilstošas tehnikas. Operatīvi novērst avārijas, kur nepieciešamas specializētas mašīnas, ir diezgan sarežģīti. Varēs apvienot arī visu tehniku, izveidot tādu kārtību, lai nebūtu jāpārbrauc garš ceļš. Nevajadzēs ņemt ārpakalpojumus, jo tie izmaksā dārgāk. Projekta laikā, veicot izpēti, konstatējām, ka ir nepieciešams regulārs monitorings, lai varam izanalizēt ūdens zudumus, novērtēt vecos ūdenstīklus, kuriem vairs nav pat to izvietošanas tehnisko plānu.
Mīnusi. Centralizācijai nav īsti pozitīvas pieskaņas. Nostrādā arī cilvēciskais faktors, piemēram, vienā vietā pakalpojumu sniedz labā līmenī, bet citā – gluži pretēji. Atkal domājām, kāpēc jācieš tiem cilvēkiem, par kuriem nerūpējas tā, kā vajadzētu. Kur mēs ņemsim labos speciālistus? Tiek domāts par to, lai viņi dzīvotu uz vietām un tiktu iekļauti gan pagasta pārvaldes, gan kapitālsabiedrības darbinieku sarakstā. Konstatējām, ka krasi samazinājies ūdens patēriņš, cilvēki taupa. Jaudas ir lielākas, bet izlietojums mazāks. Protams, samazinās arī cilvēku skaits. Kā nodrošināt ūdens skaitītājus visiem iedzīvotājiem? Valstī pieņemtais ūdenssaimniecības likums nosaka, ja dzīvoklī vai privātmājā nav skaitītāja, novadā ir jāmaksā par 5, bet valstī vidēji par 10 kubikmetriem ūdens. Protams, izdevīgāk taču ir likt skaitītāju! Liela problēma ir samazināt ūdens zudumus, jo mums vidēji zūd apmēram 19 procenti ūdens. Tā, protams, veco ūdenstīklu vaina. Nav resursu, lai varētu tos nomainīt.
Likums pieļauj, ka var veidot vēl kādu kapitālsabiedrību, bet, tā kā mums jau ir šāda komunālservisa profila uzņēmums – “Gulbenes nami” -, tad tas atkrīt. Atliek tikai paplašināt. Protams, cilvēki laukos ir uztraukušies, jo viņiem šobrīd nav skaidrs, kādas būs cenas. Tās nenoteiks ne “Gulbenes nami”, ne Gulbenes novada dome, bet gan regulatoru padome, kas nav nekāds bubulis, kas neņemtu vērā vietējos apstākļus. Domājam arī par to, ka tālākā nākotnē, apvienojot finanšu resursus, novadā varētu izveidot daudzfunkcionālu komunālservisa uzņēmumu, kas bēdātu ne tikai par ūdenssaimniecību, bet arī par pašvaldību ceļiem, par krūmu griešanu, zāles pļaušanu, labiekārtošanu un tā tālāk.
Māris Milns, Lejasciema pagasta pašvaldības vadītājs
To vajadzēja darīt pirms pāris gadiem. Novada domes darbinieki un pārvalžu vadītāji bija pieredzes apmaiņā Kuldīgas un Talsu novados, kur šis darbs jau ir paveikts. Protams, dzīves līmeni šajos novados, kas tuvu Rīgai, nevar salīdzināt ar mūsējo. Bet dzīve iet uz priekšu, un, gribam mēs to vai ne, šis izmaiņu process notiks arī pie mums. Piekrītu, ka nekas no jauna nav jāveido, ja mums jau ir “Gulbenes nami”, kam tikai jāpaplašina funkcijas. Uzskatu, ka vairāk būtu jādomā par to, kā to izdarīt pakāpeniskāk.
Par šīm izmaiņām īpaši priecīgi neesam. Pagastu pašvaldībām neesot jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, labi. Bet vai rezultātā nepieaugs tarifi, kuri jau tā mūsu pagastā ir augsti? Rezultātā ūdens patēriņš būs mazāks, būs vēl lielākas problēmas ar parādniekiem. Arī par apkuri būtu jāpārdomā. Mēs šodien reāli par komunālajiem pakalpojumiem maksājam pat vairāk nekā pilsētnieki. Mēs varētu turpināt saimniekot, jo mums ir savi speciālisti un attiecīga tehnika. Uzskatu, ka mazā saimniecībā ir labāka kārtība nekā lielā. Tad, kad novada pagastu komunālās saimniecības pārņems “Gulbenes nami”, noteikti pieaugs tarifi. Domāju, ka dārgāks kļūs gan ūdens, gan kanalizācija, gan apkure. Tā nauda, kas mums ir paredzēta komunālās saimniecības izdevumiem, tad aizies “Gulbenes namiem”. Tikai vai viņiem ar to pietiks? “Gulbenes namiem” paplašināsies štati, materiālais nodrošinājums, lielāki kļūs transporta izdevumi, jo vajadzēs tikt galā gan ar bojājumiem ūdensvados, gan avārijas situācijām siltumapgādē. Galu galā visa novada pagastu komunālo saimniecību inventarizācija un pārņemšana ir milzīgs darbs un līdzekļi. Ceram, ka vietējos cilvēkus, kas nodarbināti šajās saimniecībās, neatbrīvos no darba. Uzskatu, ka, piemēram, Lejasciemā, uz vietas noteikti būtu nepieciešams elektriķis un komunālās saimniecības atslēdznieks, kas pārzina visu vietējo. Bet pagaidām par to, kā būs, vēl grūti spriest.
