Gulbenes rajonā gada sākumā reģistrēti 1593 nepilsoņi (5,8 procenti).
Gulbenes rajonā gada sākumā reģistrēti 1593 nepilsoņi (5,8 procenti). Vairāk nepilsoņu ir Gulbenē – 886 no 9530 iedzīvotājiem (9,3 procenti), Stradu pagastā – 126, Litenes pagastā – 105, Lizuma pagastā – 89 un Beļavas pagastā – 87. Lielākais nepilsoņu skaits ir vecumā pēc 60 gadiem un no 40 līdz 60 gadiem.
Šogad apritēja desmit gadi, kopš Latvijā uzsāka naturalizācijas procesu. Naturalizācijas pārvaldes Rēzeknes reģionālās nodaļas vadītāja vietnieks, Gulbenes filiāles vadītājs Jānis Svikša vērtē, ka lielākais uzrāviens naturalizācijas procesā bija 1999.gadā, kad valstī atcēla ierobežojumus nepilsoņiem, bet otrs – 2004.gadā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā.
J.Svikša secina, ka naturalizācijas procesu paātrināja arī tas, ka 2003.gada septembrī tika samazināta valsts nodeva.
“Domāju, ka Gulbenes, Alūksnes un Balvu rajons ir latviski. Nepilsoņi ir integrējušies šajā vidē. Ja kāds nerunā latviski, tad tikai tāpēc, ka pats to nevēlas,” viņš uzsver. Šogad pirmajā pusgadā šajos trijos rajonos kopumā reģistrēti 152 iesniegumi no tiem, kas vēlas naturalizēties, tajā skaitā Gulbenes rajonā – 36. 2004.gadā šo iesniegumu skaits
bija 73.
“Domāju, ka šogad to, kas vēlas naturalizēties, skaits palielināsies – īpaši to, kas pilsonību var iegūt reģistrējoties. Tie ir pamatskolu, vidusskolu pilna kursa beidzēji,” uzsver J.Svikša. Gulbenes rajonā šogad ir četri šādi iesniegumi. Atzīšanas kārtībā šogad pilsonību ieguvis viens bērns. Tādu gadījumu, kad kāds izvēlas atteikties no pilsonības, ir ļoti maz.
