Gulbenē vakar kārtējā donordienā pieņemtas asinis no 99 cilvēkiem. 25 donoriem atteikts. Kopumā gulbenieši nodevuši aptuveni 45 litrus asiņu, kuras vēl izmeklēs.
Gulbenē vakar kārtējā donordienā pieņemtas asinis no 99 cilvēkiem.
25 donoriem atteikts. Kopumā gulbenieši nodevuši aptuveni 45 litrus asiņu, kuras vēl izmeklēs. Pārliešanai izraudzīsies tikai kvalitatīvas asinis.
Rēzeknes asins sagatavošanas nodaļas vadītāja Ģertrūde Eksta stāsta, ka no donoriem asinis šoreiz netika ņemtas dažādu iemeslu dēļ.
“Bija gan zems hemoglobīna līmenis asinīs un asinsspiediens, nepietiekams ķermeņa svars vai alkohola lietošana iepriekšējā dienā,” stāsta viņa. Saņemtās asinis šonedēļ rūpīgi pārbaudīs, vai tajās nav vīrushepatīta, AIDS vai citu vīrusu.
Ģ.Eksta stāsta, ka, izmeklējot asinis, parasti nākoties brāķēt līdz 30 procentu no visa vākuma. “Brāķēšanas iemesli var būt dažādi. Piemēram, donors lietojis nepareizu uzturu – asus, treknus ēdienus. Gadās, ka izmeklējumos atklāj kādu saslimšanu. Sevišķi bieži nākas secināt, ka donors par daudz ēd treknu ēdienu – speķi, eļļu, ceptus kartupeļus, lauku krējumu. Tādā gadījumā asinis ir nederīgas pārliešanai, jo plazma ir neatbilstoša normatīviem – hiloza jeb trekna.
Ģ.Eksta stāsta, ka reizēm deficītas ir visas asins grupas – gan rēzus pozitīvas, gan negatīvas. Tas atkarīgs no tā, kādiem pacientiem nepieciešama asins pārliešana. “Bieži vien Valsts asins donoru centrs paziņo, kādu grupu asiņu trūkst. Tas nozīmē, ka krājumi vēl ir, taču laikus jāgādā par papildinājumu,” saka Ģ.Eksta. Viņa klāsta, ka visas asinis mūsdienās pacientam pārlej reti. Parasti asinis ir sadalītas pa komponentiem un pārlej atsevišķas to daļas – plazmu vai eritrocītu masu.
Rēzeknes asins sagatavošanas nodaļā katru mēnesi apstrādā 400 līdz 450 litrus asiņu, kas nonāk slimnīcās Alūksnes, Balvu, Daugavpils, Gulbenes, Krāslavas, Ludzas, Madonas un Rēzeknes rajonā. Rēzeknē donoru centrā donorus pieņem katru dienu, bet divas vai trīs reizes nedēļā speciālisti izbrauc uz dažādiem rajoniem, kur rīko donordienas.
Ģ.Eksta uzsver, ka donors asins nodošanas laikā nevar inficēties ar infekcijas slimībām, jo medicīniskās adatas un pārējais materiāls, ko izmanto, ņemot asinis, ir vienreizējas lietošanas, to izmanto konkrētajam cilvēkam.
Tomēr, kā atzīst Ģ.Eksta, mūsdienu tehnoloģijas vēl nespēj simtprocentīgi garantēt, ka pacients, kuram pārlej asinis, mantojumā nesaņems arī kādu infekciju. “Protams, mēs izmeklējam asinis. 99 procentos garantējam, ka tās ir kvalitatīvas, tomēr ir iespēja, ka donora asinis satur kādu infekciju, piemēram, tādu vīrusu, kādu mēs nemaz nezinām. Tāpēc pirms asiņu nodošanas ikvienam donoram godprātīgi ir jāatbild uz visiem mediķu jautājumiem,” saka Ģ.Eksta. Viņa uzsver, ka asinis pārlej gadījumos, kad tas ir dzīvības un nāves jautājums.
