Par Gulbenes sakoptību dzirdēti dažādi spriedumi. Vieniem šķiet, ka pilsēta pārāk ieaugusi kokos un krūmos, otriem šķiet, ka zaļuma ir par maz.
Par Gulbenes sakoptību dzirdēti dažādi spriedumi. Vieniem šķiet, ka pilsēta pārāk ieaugusi kokos un krūmos, otriem šķiet, ka zaļuma ir par maz. Vēl citi kritiski izsakās par puķu dobēm un atpūtas vietām, vēlas skatīt stacionāru vasaras estrādi Jaunatnes parkā, ziedu piramīdas pilsētas centrālo ielu stūros.
Par šīm un citām problēmām runājām ar Gulbenes pilsētas domes labiekārtošanas iestādes vadītāju Ligitu Miezīti.
Aprīlis ir Spodrības mēnesis, cik daudz tā laikā izdevies paveikt?
Daba nāca mums talkā, Spodrības mēnesī ļaujot pilsētā ļoti daudz ko iestādīt, piemēram, Dzelzceļa ielā tika iestādīti 40 Zviedrijas pīlādži, 19 vilkābeles pie vecajiem kapiem, 17 vilkābeles centrālajā skvērā un citur. Meža dienu laikā iestādījām 131 liepu un 23 bērzus. Šonedēļ Viestura ielā tika iestādīti 40 Eiropas segliņi. Šo darbu skolotājas Intas Vilkas vadībā veica 65. gaidu vienības dalībnieces. Koki šogad tiek stādīti arī citās pilsētās, ne tikai Gulbenē. Laikam ir radusies nepieciešamība to darīt. Līdz ar koku stādīšanu pilsētā pie vecajiem kapiem, Brāļu kapiem un citās vairākās vietās izvietojām lielus laukakmeņus, lai kaut mazliet piebremzētu bezatbildīgo transporta kustību. Man nav saprotams, ko domā cilvēki, kas brauc ar automašīnām pa īpaši aizsargājamiem dabas objektiem. Turklāt jebkurš akmens ir skaists, īpaši pēc lietus, kad akmens atmirdz dažādās krāsās. Izmantojot laukakmeņus, nedaudz rekonstruējām puķu dobi Svelberģī.
Vai arī citas puķu dobes sagaida izmaiņas?
Jā. Šogad esam iecerējuši puķu stādījumus pārveidot. Dobes kļūs lielākas, bet pagaidām visas gaidāmās pārmaiņas neatklāšu. Man ir izteikts priekšlikums, ka Gulbenē vajadzētu izveidot puķu dobi pilsētas simbola – gulbja – veidā, bet jāņem vērā pilsētas līdzenais reljefs. Ja dobe būs absolūti horizontāla, tā neko neizteiks, ir vajadzīgs slīpums, piemēram, Staicelē dobe stārķa formā ir veidota slīpi, arī uzraksts “Valmiera” atrodas uz slīpā Gaujas krasta. Nedomāju, ka radīt mākslīgu uzbērumu diezin vai ir pareizi. Iespējams, ka laika gaitā pilsētā ierīkosim jaunas puķu dobes.
Kā vērtējat skujeņu modi?
Manuprāt, ar to aizraujamies pārāk daudz. Vietas, kur iestādīti skujeņi, man atgādina slinku cilvēku dobes. Saprotu, ka skujeņi rada dažādas zaļo toņu nianses, bet nekas tomēr nav skaistāks par krāšņiem ziediem un koku lapu krāsojumu.
Pilsētas pensionāri izteikuši vēlēšanos Jaunatnes parkā skatīt nelielu vasaras estrādi.
Uzskatu, ka tas diezin vai ir vajadzīgs. Viens ir estrādi izveidot, otrs – vai cilvēki nāks uz tajā rīkotajiem pasākumiem? Diemžēl liela pilsētas jauniešu daļa man neizprotamu iemeslu dēļ ir noskaņota visu demolēt, nevis saudzēt. Saprotu, visi esam bijuši jauni, esam kaimiņienes dārzā gājuši pēc ķiršiem vai zemenēm, bet nekad nav bijusi doma visu salauzt. Postīšana liecina, ka mēs neprotam cienīt citu darbu. Manuprāt, mēs pārāk daudz pārņemam visu negatīvo, ko piedāvā ārzemes. Negatīvais pielīp daudz ātrāk nekā pozitīvais, jo pēdējais saistās ar darbu un sevis izglītošanu. Postīšana līdzinās bravūrai, sak, izrāvu, salauzu soliņu, redz, kā mani nepieķēra, atkal varu rīkoties tāpat. Šāds uzskats liecina par cilvēka zemo kultūras līmeni.
Varbūt te līdzēt varētu pašvaldības policija, kuras Gulbenē šobrīd nav?
Protams, ja būtu vagars, kas visu pieskata, būtu labāk, bet vai tā ir normāla parādība, ja kādam jāstāv klāt ar pātagu, liekot cilvēkiem pieklājīgi uzvesties? Vajadzētu sekot labajiem piemēriem. Jaunieši, kuri paši ir stādījuši kokus pilsētā, nekad tos nepostīs. Saprotu, viņiem brīvajā laikā nav ar ko nodarboties, bet bezdarbību var aizstāt ar kādu labu veikumu pilsētas kopējā pozitīvā tēla veidošanā.
Vai pilsētā tiks ierīkotas jaunas atpūtas vietas? Kā jūs apmierina līdzšinējās?
Cilvēku gaumes izpratne ir dažāda, tāpēc visiem izdarīt pa prātam nekad nebūs iespējams. Dažkārt kļūst skumji, dzirdot, ka cilvēks, kurš neko nesaprot no ainavu arhitektūras un daiļdārzniecības, izsakās ārkārtīgi gudri. Kā mēdzu sacīt, ārstu neviens nevar pamācīt, bet uzskatām, ka dārznieki esam visi. Protams, cilvēkiem ir tiesības izteikt savu viedokli, bet jāņem vērā, ka cilvēki, kas uzturas atpūtas vietās, ir dažādi. Vieniem patīk klajums, otriem – mazliet piesegtas atpūtas vietas. Pilsētā gandrīz vairs nav tādas vietas, kur varētu izveidot jaunu atpūtas stūrīti.
Arī Gulbenē ir raksturīga māju sienu, parka solu, autobusu pieturu aprakstīšana.
Diemžēl. Nezinu, vai tie ir daži cilvēki vai lielāka kompānija, kas Gulbenē piedāvā savus seksa pakalpojumus pa telefonu. Ja cilvēkam būs vajadzīgs šāds pakalpojums, viņš to atradīs pats, bet uzraksti, kas parādās arvien vairāk, kārtējo reizi liecina par mūsu zemo kultūru. Tos varam izlasīt uz autobusu pieturvietās izvietotajām nojumēm, telefonu kabīnēm, māju durvīm, Brāļu kapu sienas, stabiem un citur. Nenoliedzu, ka ir cilvēki, kuriem piemīt māksliniecisks talants veidot grafīti, bet muļķīgi un rupji uzraksti par talantu nudien neliecina.
Vai pilsētā gājēju celiņi jāierīko vietās, kur cilvēki patvaļīgi iemīda takas pāri zālienam?
Negribas cilvēkus pielīdzināt ganāmpulkam, jo dzīvniekus iespējams norobežot, bet mēs slājam pāri zālienam, kur vien iedomājamies. Vai tiešām ir tik grūti pielikt dažus soļus, lai ietu pa izveidoto celiņu. Sekundes desmitdaļa nav liela laika ekonomija. Staigāšana cauri pagalmiem nav pieļaujama, bet tikai tāpēc, ka dažam gribas mērķi sasniegt ātrāk, nedomājam ierīkot jaunus celiņus. Varbūt vajag pārdomāt savu rīcību, nevis vadīties pēc principa: tur bija taciņa, es turpināšu pa to iet, tas nekas, ja tās galā ir iestādīts koks, liekot saprast, ka nevar staigāt. Tad jau arī visos dzīvžogos ierīkosim metru platu vietu, lai kāds varētu caur tiem iziet.
Ir cilvēki, kuri uzskata, ka ietve gar privātmāju ir jākopj sētniekiem, nevis par to jārūpējas saimniekam.
Diemžēl tas kādam var patikt, var nepatikt, bet ietve vai zaļā zona, kas ved gar privātmāju, ir privātīpašumam piegulošā teritorija. Tā ir jākopj mājas īpašniekam. Tādi ir Gulbenes pilsētas saistošie noteikumi šodien, tādi tie ir bijuši arī pirmās neatkarīgās Latvijas laikā. Tad, kad saimniekam piederēja zeme, viņam bija jāseko, kādā stāvoklī ir grāvji, notekūdeņu novadīšanas sistēma, lai neapplūstu kaimiņa pļava, bija jāizcērt krūmi. Cilvēki to darīja bez kurnēšanas, neviens nenodalīja – mana un cita teritorija. Iespējams, ka padomju gados šī kārtība tika piemirsta. Ielas braucamo daļu gar privātmājām sakopj labiekārtošanas iestādes ļaudis. Prasība sakopt privātmājai piegulošo teritoriju pastāv visā Latvijā. Gulbenē prasības nav pārkāptas. Ja saimnieks atsakās to darīt, ir tiesības viņam noteikt naudas sodu.
Vai Gulbenē būtu nepieciešams vēl viens daiļdārznieks?
Iespējams, tas nebūtu slikti. Arī pati esmu diplomēta daiļdārzniece, bet man dienas lielāko daļu aizņem praktiski pilsētas sakopšanas darbi. Godīgi sakot, man pret jaunajiem ainavu arhitektiem nav simpātiju tikai tāpēc, ka viņiem pietrūkst praktisko zināšanu, ko dod Bulduru dārzkopības tehnikums. Arī viņi paši to atzīst. Ar prasmi skaisti zīmēt un rasēt vien nepietiek.
Daiļdārzus un ainavas nevar veidot, sēžot kabinetā pie galda un neizvērtējot situāciju dabā, neizzinot, kādi augi piemēroti konkrētai augsnei un tamlīdzīgi. Gulbenē ir daudz cilvēku, kuri beiguši Bulduru dārzkopības tehnikumu, bet viņi izvēlas privāto biznesu.
Vai gulbenieši patiešām visu lielākoties kritizē?
Tas ir galvenais, kas viņiem patiešām godam izdodas, diskusijās viņi neielaižas. Mēs diemžēl visu protam nopelt un aprunāt, lai gan, ja par mums runā, tātad ievēro un pamana veikumu. Var pārmest, ka trūkst puķu daudzveidības, bet gadu gaitā esam pārliecinājušies, kas pie mums aug, kas nīkuļo. Aizrāda, ka arī Gulbenē varētu būt ziedu piramīdas, līdzīgas kā Ventspilī, bet tur uz katru cilvēku puķu stādīšanai atvēlēti gandrīz divi lati. Ja pie mums būtu tāda prasība, iebildumi būtu vēl lielāki.
Nesaprotu, kāpēc Gulbenes iedzīvotāji sevi nonicina un nopeļ, lai gan vajadzētu teikt, ka esam vislabākie, visskaistākie, viskārtīgākie. Ir jāceļ sava pašapziņa! Vienmēr otra māja šķitīs labāka, skaistāka, interesantāka, jo savējā ir pierasta. Arī citās pilsētās ir sakoptības un apstādījumu problēmas. Gulbenē ir jāņem vērā arī reljefs, kas salīdzinājumā ar citām pilsētām nav izteiksmīgs. Mums diemžēl nav pakalnu un ezeru.
Kā Gulbenē trūkst?
Piekrītu tiem, kas saka, ka pilsētā vajag vairāk ziedu, bet ziedi jau nenozīmē tikai puķu dobes. Ziedi var rotāt arī mazo veikaliņu palodzes, vairāk ziedēt pie privātmājām un uzņēmumiem.
