Gulbenes biatlonistes Madara Līduma un Linda Savļaka beigušas grūtu sezonu. Nāciju kopvērtējumā viņas Latviju ierindojušas 20 labāko biatlona valstu sastāvā, tādēļ ir kandidātes startiem olimpiskajās spēlēs Turīnā 2006.gadā.
Gulbenes biatlonistes Madara Līduma un Linda Savļaka beigušas grūtu sezonu. Nāciju kopvērtējumā viņas Latviju ierindojušas 20 labāko biatlona valstu sastāvā, tādēļ ir kandidātes startiem olimpiskajās spēlēs Turīnā 2006.gadā.
Kad Biatlona federācija pirmo reizi Latvijas Olimpiskajai komitejai ieminējās, ka ir iespēja aizvest uz Turīnas olimpiādi sieviešu biatlona komandu, tā šķita kā utopija.
“Kad meitenes šogad piedalījās pēdējos trīs Pasaules kausa izcīņas posmos, situācija bija acīmredzama. Bija jābūt totālai neveiksmei, lai to neizdarītu,” saka biatlona treneris Māris Čakars.
Stafetē var startēt sieviešu komanda
20.vieta apliecina, ka meitenes šajā sezonā tikušas augstākajā biatlona līgā un olimpiādē Turīnā var startēt pilns komandas sastāvs – četras biatlonistes. Tātad pirmo reizi startēt varētu arī sieviešu komanda stafetē.
M.Čakars stāsta, ka nāciju kopvērtējumā 1. līdz 15.vietā iekļuvušās valstis olimpiādei varēs pieteikt piecus dalībniekus, bet startēt ar četriem. No 16. līdz 20. vietai iekļuvušās valstis var pieteikt četrus dalībniekus. No 21. līdz 32. valstij var pieteikt vienu dalībnieku. Aiz 32.vietas sarindojušās valstis olimpiādē nepiedalās, izņemot gadījumus, ja augstāk stāvošās valstis nenokomplektē pilnu sastāvu. Piemēram, ja Latvija nenokomplektēs četras biatlonistes, bet gan trīs (pašlaik M.Līdumu, L.Savļaku un Gerdu Krūmiņu), tad iespēja tikt uz olimpiādi būs kādas valsts pārstāvim, kas nav iekļuvis 32 komandu sastāvā.
Ir uzlabots slēpošanas ātrums
Treneris cerējis, ka M.Līduma varētu iekļūt kāda Pasaules kausa posma distancē labāko trīsdesmitniekā. M.Līdumai tas izdevās sprinta distancē Norvēģijā, kad viņa ieguva 25. vietu. Tomēr arī pēc labā rezultāta M.Līduma nestartēja iedzīšanā. Treneris vēlējies pietaupīt sportistes spēkus individuālajām distancēm, kurās deva punktus nāciju kopvērtējumā.
“Iekļūt trīsdesmitniekā nozīmē iekļūt augstākajā elitē. Turklāt Madara neieskrēja labāko 30., šaujot bez kļūdām. Viņai tas izdevās ar kļūdām šautuvēs. Tas pierāda, ka ir uzlabots slēpošanas ātrums,” saka treneris.
Salīdzinoši ar pagājušo sezonu, Madara 7,5 kilometrus slēpojusi par minūti ātrāk.
Lindas šaušanas rezultāti ir labāki, tomēr M.Čakars saka, ka, palielinot slēpošanas ātrumu, arī šaušanas rezultāti būs nedaudz sliktāki.
“Nākamgad Linda noteikti slēpos ātrāk. Pirms diviem gadiem viņa pārcieta smagu operāciju. Tagad daudz strādāts, lai būtu rezultāti,” saka M.Čakars.
Nav naudas šautenēm
“Ko varējām izdarīt saviem spēkiem, esam izdarījuši. Visus šos gadus esmu vērsies daudzās instancēs pēc palīdzības. Šaušanā rezultātus var uzlabot, tikai ieguldot līdzekļus. Mums ir uzdāvināta jauna šautene. Lai to sakārtotu, nepieciešami vismaz 1000 lati. Jauna, aprīkota šautene izmaksā apmēram 5000 eiro. Ar tādām šautenēm, kā mēs šaujam, par labām vietām nevar cīnīties,” kodolīgi nosaka M.Čakars.
Ja atrisināsies līdzekļu problēmas, jau aprīļa beigās biatlonistes varēs atsākt nodarbības šaušanā.
“Ar šausmām gaidam nākamo sezonu, jo nav līdzekļu nopietnam vasaras darbam. Olimpiādē Madara veiksmīga starta gadījumā varētu gūt augstu vietu,” piebilst treneris.
To, ka ar Madaru rēķinās biatlona lielvalstu treneri, apliecina fakts, ka viņas datus konkurentu datu bāzē ievadījuši Vācijas un Krievijas treneri.
Madara pašlaik nodarbojas ar organisma attīrīšanu un fizioterapiju, bet Linda mācās, lai pabeigtu Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas 2.kursu.
