Nesaki –
ir rudens,
skumji paliek kailie koku zari…
Arī rudenī
tu siltu vārdu pateikt vari.
Paskaties,
kā lapām kritušajām
vējiņš pieskaras,
un sāk tās griezties dejā.
Arī tev, to redzot,
prieks var mirdzēt sejā.
Nesūrojies –
vientulīgi lietus līst ik dienu…
Mīlestība nepametīs
tevi vienu.
Salnas būs –
tu, ziedos lūkojoties,
klusi saki…
Ziedi pasmaida,
tie zina –
arī ziemā tevi apskaus saules stari.
