13 dziesmas par dzīvi, jūtām, domām, bērnību, mīlestību, Latvijas dabu, mājām. Maigi un liriski, ar mīļuma sentimentu grupa “Hallo, Gulbene!”, kurai ir jau 15 gadu, nāk pie saviem klausītājiem ar savu piekto dziesmu albumu – “Te manas mājas”.
13 dziesmas par dzīvi, jūtām, domām, bērnību, mīlestību, Latvijas dabu, mājām. Maigi un liriski, ar mīļuma sentimentu grupa “Hallo, Gulbene!”, kurai ir jau
15 gadu, nāk pie saviem klausītājiem ar savu piekto dziesmu albumu – “Te manas mājas”.
Tas izdots studijā “Mapls”, bet ierakstīts Gulbenē, Kaspara Maka skaņu ierakstu studijā. Tur darbs noritējis periodiski un ilgi – aptuveni divus gadus.
“Šodien ikdienā gribas vairāk mīļuma, daudziem tā ir par maz. Manas dziesmas apmīļo mājas un cilvēkus, un tās lielākoties ar patiku klausās tie, kam 30 gadu un vairāk. Tie ir cilvēki ar līdzsvarotu dvēseles stāvokli. “Te manas mājas” – tā saucas arī mana dziesma ar Zigmunda Bekmaņa vārdiem,” stasta Imants Ilgažs – grupas “Hallo, Gulbene!” dibinātājs, kas jauno dziesmu albumu ierakstījis divatā ar Aivaru Biti.
“Meklējām jaunas dvesmas. Imantam ir skaistas melodijas. Liriskas. Pavadījums ir ašs,” bilst Aivars. Savukārt Imants uzsver: “Mēs neesam atkāpušies no šlāgera nevienu soli.”
Abi atklāj, ka lielā mērā kopsadarbība grupā ir radoša improvizācija, jo abiem mūziķiem ir milzīga profesionālā pieredze. “Imants ātri visu dabū gatavu. Jau ar otro reizi var iedziedāt dziesmu. Man tikmēr atliek laiks izdomāt, ko piespēlēt klāt,” klāsta Aivars.
“Tieši tā arī notiek viss – tā ir improvizācija. Ikdienā esam aizņemti, nevaram saskrieties kopā tik bieži, kā gribētos. Esam, protams, arī vakaros kopā nākuši un strādājuši. Tomēr lielākoties nākas ķert brīvos brīžus. Aivars klausās un piespēlē ar akordeonu. Arī tā notiek. Aivars ir mūziķis, kas var spēlēt, kā saka, “no matiem”. Ierakstu studijā izdarām darbu, pēc tam klausos, analizēju, kas nav paticis. Gadās pēc tam vēl reizes trīs labot to, ko gribētos citādāk. Tas ir darbs, ko neviens neredz, ir tikai rezultāts. Tas ir Kaspara Maka nopelns, strādājot ar mums studijā. Paldies Dievam, ka mums Gulbenē ir pašiem sava studija,” stāsta Imants. Aivars vēl bilst, ka Kaspars pats ir mūziķis un tas nozīmē ļoti daudz – viņš saprot citus muzikantus kā sevi pašu.
Imants atzīst, ka muzicēšanai arvien pietrūkst brīvā laika, tāpēc viss jādara veikli. “Ir bijis tā, ka Kaspars zvana un saka, lai ātri mums top Jāņu dziesma. Zvanu dzejniecei Naulai Dzirkalei Aizkrauklē un mudinu sacerēt vārdus. Pēc pāris dienām viņa atzvana un telefoniski nodiktē man dzejoli. Lasot dzejoli, es jau jūtu, vai skanēs. Tā top dziesmas. Reizēm – ļoti ātri. Vienā vakarā jau gatava, un otrā dienā var doties ierakstīt studijā. Kādreiz ir arī tā, ka pusgadu dzejoli nesu līdzi un nerodas dziesma, bet pēkšņi ir klikšķis un – aiziet!”
Divas dziesmas no jaunā albuma pērn jau bija iekļautas Jāņu dziesmu izlasē. Tās tautā ir dzirdētas, ballē spēlētas. Tagad skanēs arī radiopārraidēs.
“Dziesmas un patikšana… tā ir gaumes lieta. Vienam patīk, citam ne. Nekad nav tā, ka uzreiz iepatīkas visas dziesmas albumā. Viena, otra, tad citās ieklausās. Kam patīk mūsu mūzika, tie mūs atrod,” smaida Imants. Viņš piebilst, ka grupa darbojas bez sponsoru palīdzības un tas dod brīvības sajūtu.
Maija beigās Imants dosies uz Angliju kopā ar Gulbenes dejotājiem, kur izmantos iespēju latviešiem ārzemēs prezentēt arī savu jauno dziesmu albumu.
