Cilvēkam, kas noilgojies pēc saules un jūras apskāvieniem, vajadzētu doties uz Horvātiju. Uz nelielām, vilinošām pilsētiņām ar mājīgām ieliņām.
Cilvēkam, kas noilgojies pēc saules un jūras apskāvieniem, vajadzētu doties uz Horvātiju. Uz nelielām, vilinošām pilsētiņām ar mājīgām ieliņām. Vietām, kur valda mandarīnu un vīnogu smarža. Kur vilina un atspirdzina Adrijas jūra.
Vai var būt vēl labāka vieta atpūtai pie jūras pašā Eiropas sirdī, kur saule spīd 2600 stundas gadā? Šādam priekam septembra vidū ļāvās gulbeniete Ilze Nogobode.
I.Nogobode devās uz ikgadējām Eiropas jauno satiksmes dalībnieku sacensībām, kas šogad notika Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētā Sarajevā. Sacensībās piedalījās četri Latvijas bērni un 23 komandu konkurencē viņi izcīnīja 7.vietu. Tieši šajā laikā viņai arī bija iespēja apskatīt Bosnijas kaimiņzemi Horvātiju un atzīt, ka tā ir pasakaini skaista.
Vakara gaismās Ilze redzēja Horvātijas galvaspilsētu Zagrebu. Pilsēta, kas veidota uz diviem pakalniem, kura lepojas ar barokāli grezno pilsētas centrālo daļu. Tā savulaik tika veidota pēc Vīnes parauga.
Apreibt no skaistuma
Horvātijas Plitvices ezeru nacionālā parka 200 kvadrātkilometru lielā teritorija iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Tas ir dabas radīts fenomens — 16 dažādos augstuma līmeņos esošie ezeri, kas savā starpā saistīti ar vairāk nekā 90 lieliem un maziem ūdenskritumiem. Īsākas un garākas marķētas takas ieved brīnumainā pasaulē, kur ir eksotiski augi, smaragdzaļi ezeri, šalcoši ūdenskritumi, baltie Horvātijas akmeņi. “Ja brauc uz Horvātiju, tas būtu obligāti jāredz. Neskarta daba, cilvēku rokas to nav skārušas. Ūdens ir smaragdzaļš. Peld foreles, kas nebaidās no cilvēkiem un gaida maizes drupačiņas. Pasakains skaistums. Ar izbrīnu to vēroju un tajā brīdī biju pilnīgi pārņemta, pat apreibusi no skaistuma,” saka Ilze.
Adrijas jūrā – ar peldčībām
Adrijas jūras klimats ir maigs un veselīgs un lieliski ir piemērots atpūtai un atvaļinājumam. Ilze atzīst, ka divas dienas jūras malā viņai dāvājušas sajūtas, ka ir princese, kas no sirds patikas guvusi labu atpūtu, kuras vēlmēm izdabāts.
“Atšķirībā no Baltijas jūras tur nav ierastās baltās smiltiņas, bet gan baltu skaistu akmeņu klājums. Acij tīkami, bet tas apgrūtināja iešanu. Ja vēlas peldēties jūrā, tad obligāti jāiegādājas gumijas peldčības. Starp akmeņiem mitinās melni jūras eži ar garām adatām. Ja tie ieduras, tad jāmeklē mediķu palīdzība. Ūdens ir silts un sāļš. Nožuvušiem uz ādas palika sāls nogulsnes. Taču ūdens ir tik dzidrs! Ieejot ūdenī dziļi, var redzēt ūdens dibenu un zivis, pat mazos krabīšus,” atminas Ilze.
Viņa arī devās izbraukumā ar kuģīti uz Adrijas jūras salām un zivju pikniku. Jā, šajā izbraucienā pa jūru Ilze piedzīvoja vētru un negaisu un tās neesot bijušas patīkamākās izjūtas. Savukārt neapdzīvotajā Fumijo salā viņus sagaidījis pirāts, kas cienājis tūristus ar vīnu un grilētām zivīm.
Septembra vidū – 30 grādi
Vairākas dienas Ilze dzīvoja Trogirā – pilsētāmuzejā ar savu neatkārtojamo kolorītu, kur ir neiztrūkstošie tirdziņi, palmas, jahtas līcī un garšīgie ēdieni no jūras veltēm. “Trogira atrodas uz salas un ir neliela, mājīga tūristu pilsēta. Pa kanāliem brauc jahtas un burulaivas, īpaši skaisti tur izskatījās naktīs. Līdzīga pilsētiņām Itālijā – ielas izliktas ar lielām akmens flīzēm, tās ir šauras, metru platas. Vecpilsētiņas šarms – krodziņi, mazi veikaliņi. Septembra vidū gaisa temperatūra bija +30 grādi,” saka Ilze.
Viņa redzēja arī Splitu, Dalmācijas pērli. Pilsētā apskatāmas 400 gadus vecas palmas un Horvātijas dižgaru pieminekļi. Par atsevišķu samaksu iespējams doties ekskursijā uz Dubrovniku. Uz šo pilsētu esot jādodas tiem, kas meklē paradīzi zemes virsū. Pilsētācietoksnī valdot devīze: “Brīvība netiek pārdota ne par kādu pasaules zeltu”.
Neaizmirstamie upes piedzīvojumi
“Pirms tam es nezināju, kas ir raftings. Tikai to, ka būs nobrauciens pa krāčainu kalna upi ar gumijas laivu astoņu kilometru garumā. Devāmies pretī nezināmajiem. Pārsēdāmies mazā autobusiņā un braucām pa kalnu celiņu augstu kalnos. Skatoties lejā no kraujas, autobusā runas mitējās un ne jau man vienai roku plaukstas no satraukuma bija mitras. Šoferis ik pa laikam uzsvilpoja un uzturēja patīkamāku gaisotni. Man, par brīnumu, atklājās, ka arī kalnos ir ciematiņi ar skolu un pastu. Brīnījos, ka tur var dzīvot,” saka Ilze.
Katram “trakajam” izdalīja vesti un ķiveri. Laivu ar astoņiem cilvēkiem vadīja viens instruktors.
“Tad sapratu, ka joki būs mazi. Vispirms izgājām sagatavošanas nodarbību. Bija patīkami, kad instruktors latviski teica “sveiki”. Secinājums viens – raftingu apmeklē daudzas latviešu grupas, un instruktoram bija nepieciešams apgūt dažus vārdus latviski. No viņa atskanēja: “kreisie stop”, “labie – uz priekšu”. Sekojām šādām komandām, lai visu darītu organizēti, pretējā gadījumā pakļautu sevi briesmām. Pie komandas “bomba” mums visiem bija jāsakrīt laivā ar galvu uz priekšu, kas nozīmēja, ka priekšā ir īpaši bīstams akmens vai zari,” atminas Ilze.
Vispirms viņi iepazinušies ar vieglām krācēm, bijušas pauzes, kad ēduši augļus un klausījušies interesantos instruktoru stāstos.
“Tad bija arī iespaidīgas krāces un akmeņi. Laivā šļācās ūdens, visi bija slapji, bet – smējās. Laiva uzmetās uz viena akmens, un mēs uz tā karājāmies, maz trūka, lai apgāztos, tomēr instruktora meistarība to nepieļāva. Nervus kutinošs un neaizmirstams nobrauciens, ko es nekad neaizmirsīšu,” piebilst Ilze.
Ēdināšana ir dārga
Ilzi pārsteidza ēdienu izmaksas, jo bija domājusi, ka cenu ziņā ēdiens būs pieejamāks. Vienkāršākais ēdiens – spageti makaroni ar Boloņas mērci maksāja no pieciem latiem. Ēdiena kvalitāte neliecināja, ka tai vajadzētu būt tik dārgai. Ja vēlas iegādāties gaļas ēdienus, tad jārēķinās ar 10 latiem par maltīti. Jūras veltes – vairāk nekā desmit latus. Pie kalnu krodziņiem uz lieliem iesmiem cepās vesels ruksis vai teļš, ja to iekāro, tad sev tīkamo gabalu nogriež no tā.
“Horvātija ir laba izvēle atpūtai un skaistas dabas vērošanai. Tā ir salīdzinoši netālu, ar vārdos neaprakstāmu un neaizmirstamu skaistumu,” saka Ilze.
***
Fakti
– Horvātija ir valsts, kuras pagātni skaita gadu tūkstošos, kurai ir senas un dziļas valsts saknes. Pasludinot 1991.gadā savu neatkarību, Horvātija uzsāka jaunu vēstures etapu.
– Horvātija ir starp ekoloģiski tīrākajām Eiropas valstīm.
– Horvātijas Adrijas jūras piekraste stiepjas 1777 kilometru garumā. Pretim piekrastei ir 1185 lielas un mazas salas, klintis un saliņas, rifi, kurus apskalo smaragdzaļais Adrijas jūras ūdens. 66 salas ir apdzīvotas. Katra sala un saliņa ir īpaša un neatkārtojama.
– Laipni un atsaucīgi vietējie cilvēki. Īpaši skaisti esot horvātu vīrieši – gari un tumši. Runā horvātu valodā, brīvi pārvalda arī angļu valodu.
– Esot tur, noteikti jānogaršo rakija – dažādi uzlējumi uz īvēm, pipariem un augļiem.
***
Izdevumi
– Horvātijas kuna (HRK) 1 eiro = 7,4 HRK.
– Ekskursija uz Dubrovniku -15 eiro.
– Izbrauciens ar kuģīti Adrijas jūrā – 25 eiro.
– Raftings pa Cetinas upes kanjonu – 30 eiro.
– Plitvices ezeru nacionālais parks – 13 eiro.
– Maksas pludmales Horvātijā – no 1,50 līdz 3 eiro.
– Viesnīcā diennakts maksā apmēram 16 eiro. Cenā iekļautas arī brokastis.
