Pirmsvēlēšanu kampaņā partijas izteikušas dažādus pārmetumus par situāciju Gulbenē dažādās jomās.
Pirmsvēlēšanu kampaņā partijas izteikušas dažādus pārmetumus par situāciju Gulbenē dažādās jomās. Ir speciālisti, kas uzskata, ka daļa pārmetumu ir nepamatoti.
Ir izskanējusi informācija, ka Gulbenes vakara maiņu vidusskolā tiek noteikta tāda mācību stundu laika sadale, kas neapmierina audzēkņus. Tas esot absurdi, ka vakarskolas audzēkņiem esot jāmācās dienā.
Audzēkņi neiebilst, bet deputātu kandidāti gan
“Es protestēju pret šo izskanējušo informāciju. Katru gadu, sākoties jaunajam mācību gadam, tiek veikta aptauja, kādu skolēni vēlētos mācību laiku. Šogad divas dienas audzēkņi mācās darbadienu laikā no pulksten 8.30 līdz 16.00 un vienu dienu no 16.00 līdz 20.00. Vēl vakarskolas audzēkņiem noteikti individuāli mācību plāni, kad iespējamas individuālas konsultācijas,” saka Gulbenes rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Liāna Jansone.
Šādu mācību laiku skolēni izvēlējušies, jo apmēram 20 procentiem audzēkņu ir mazi bērni pirmsskolas vecumā. Dienā bērni ir pirmsskolas izglītības iestādēs, vecāki tajā laikā var mācīties. Veikta arī audzēkņu ekspresaptauja, neviens no aptaujātajiem nevēlējās mācīties vakara stundās no 16.00 līdz 20.25, norādot, ka viņiem būs arī ierobežotas iespējas apmeklēt vakara nodarbības un atpūtas pasākumus ārpus skolas. Turklāt puse vakarskolas audzēkņu ir no pagastiem, un, ja stundas beidzas vēlās vakara stundās, viņiem ir apgrūtināta nokļūšana mājās.
Eiropas fondi vien brīnumus neveiks
Gulbenes pilsētas domes projektu vadītājs Jāzeps Višķers atzīst, ka ar partiju solījumiem cilvēki tiek muļķoti. “Nemēģinu nevienai partijai simpatizēt, tikai nepatīkami, ka pirmsvēlēšanu gaisotnē dod nereālus solījumus. Daļa nav iepazinusi pilsētas domes dzīvi. Sola, ka pilsētā būs rekonstruētas un noasfaltētas ielas, rekonstruēta Baltā pils, iztīrīts Dzirnavu dīķis, radītas jaunas darba vietas, piesaistīti sponsori, dibināti jauni uzņēmumi. Visu to panāks ar Eiropas naudu. Eiropas nauda nekrīt no debesīm. Eiropas fondi tik vienkārši naudu nedod. Eiropas Savienība projektos finansē 75 procentus no projekta vērtības, 25 procenti jābūt pašvaldības līdzfinansējumam. Tas jāņem no budžeta. Turklāt 75 procentus naudas atmaksā tikai tad, kad projekta realizācija ir jau notikusi. Tātad, lai realizētu projektu, pašvaldībai jāņem procentu kredīts bankā. Pašvaldības budžets gadā ir niecīgs, līdzfinansējumu milzīgos projektos var atļauties tikai no 50 000 vai 100 000 latiem,” skaidro J.Višķers.
Pilsētas dome strādāja pie tehnisko projektu izstrādes. Ir paņemts 30 000 latu liels kredīts, lai izstrādātu tehnisko dokumentāciju Dzirnavu dīķa attīrīšanai. Pēc iepriekš veiktiem aprēķiniem ir lēsts, ka šā dīķa attīrīšana varētu izmaksāt 900 000 latu.
Tiek izstrādāts tehniskais projekts par apvedceļa izveidošanu, kura garums ir 2,1 kilometrs. Apvedceļš nepieciešams, lai intensīvo transporta kustību no Blaumaņa ielas novirzītu uz Parka un Litenes ielu. Šā projekta izmaksas būtu 430 000 latu.
Pabeigts projekts par veco siltumtrašu nomaiņu Gulbenē. Pilsētā ir 3,7 kilometri veco siltumtrašu, kas nav rūpnieciski izolētas, ir lieli siltuma zudumi. Šā projekta izmaksas ir 400 890 tūkstoši, no tiem 122 000 būs jāatrod pašvaldībai.
Pirmo etapu izgājis projekts, kurā par Eiropas reģionālā fonda līdzekļiem grib 10 ielu krustojumus aprīkot ar gājēju un transporta luksoforiem. Šā projekta izmaksas ir 160 000 latu, no tiem dome 24 000 paredzējusi kā līdzfinansējumu.
Jābalstās uz reālām iespējām un varēšanu
Izglītības un zinātnes ministrija iedevusi 30 000 latu tehnisko projektu izstrādei – visās pašvaldības izglītības iestādēs – bērnudārzos un skolās – domāts par jumtu un logu maiņu. Izglītības iestādēs pēc sanitāriem noteikumiem jāizveido ēdināšanas bloki, elektroinstalāciju maiņa, kā arī jānodrošina iespēja regulēt siltumu ar regulatoriem.
“Pirms vēlēšanām diskutēja arī par Baltās pils atjaunošanu. Jau 2001.gadā noslēgts nomas līgums, kas šogad lauzts, jo nomnieks nepildīja saistības. Pils atjaunošana izmaksātu 2,5 miljonus latu, pašvaldības līdzfinansējums tādā projektā būtu 880 000 latu. Ja pilsētas budžets ir 2,5 miljoni gadā, kur rast šādus līdzekļus? Labie nodomi par ielu apgaismojumu, ielu asfaltēšanu, pilsētas labiekārtošanu, peldbaseina izveidi vienmēr ir atdūrušies pret pieticīgo pilsētas domes budžetu. Vienmēr iznāk knapināties,” saka J.Višķers.
