Līdz gada beigām inflācija Latvijā varētu sasniegt augstāko virsotni, tuvojoties 4 % atzīmei. Tā prognozē SEB bankas ekonomists Dainis Gaišputis. Iedzīvotājiem tas nozīmē ievērojamu cenu kāpumu gan pārtikai, gan ar enerģiju saistītajām precēm un pakalpojumiem, arī transportam un mājokļa izmaksām.
Gunārs Ciglis, Gulbenes novada domes deputāts:
– Cenu kāpuma pamatā ir sadārdzinājušies energoresursi: nafta, gāze, elektrība. Tas notiek tādēļ, ka Eiropas Savienības Zaļais kurss nosaka pāreju uz zaļo jeb atjaunojamo enerģiju resursiem, atsakoties no dabasgāzes. Tiesa, līdz ar to palielinās elektroenerģijas cena. Jāņem vērā, ka šīgada laika apstākļi nebija labvēlīgi dabai draudzīgas enerģijas ražošanai sausuma dēļ. Arī vēja enerģija netika saražota pietiekamā daudzumā, tāpēc ievērojami pieauga koksnes un šķeldas cena, kā arī pārējo kokmateriālu izmaksas. Tas, protams, ietekmē visu preču un pakalpojumu cenas. Vai pensiju indeksācija varēs kompensēt lielākas izmaksas? Manuprāt, indeksācijai vajadzētu iet pa priekšu, bet tagad iznāk, ka tā atpaliek un nāksies kompensēt esošo situāciju, nevis tā dos kaut nedaudz papildu ienākumus.
Zemniekiem šis nav sliktākais ražas gads, bet tas ir grūts. Lai gan graudu cenas ir augušas, maizi vairāk sadārdzinās energoresursu lielākas izmaksas. To dēļ arī graudu kaltēšana bija dārgāka. Liela ietekme ir graudu biržas cenām, kas ir ievērojami uzlēkušas, jo Brazīlijā, Čīlē un Amerikā netika iegūtas cerētās kviešu ražas. Tas nozīmē, ka kviešu graudu ir krietni mazāk, tāpēc tie ir dārgāki.
Gatis Dunajevs, atpūtas kompleksa “Lācītes” saimnieks:
– Jau tagad par pārtikas produktiem un to piegādi ir jāmaksā vairāk. Manuprāt, nav vairs lielu iespēju vēl palielināt cenas. Lai spriestu par iespējamo inflācijas kāpumu, ir jāskatās un jāvērtē makroekonomiskie rādītāji. Latvijas bankas prezidents Mārtiņš Kazāks secina, ka ekonomika rāpjas no bedres ārā. Tiesa, situācija nozarēs ir atšķirīga. Tūrisma un ēdināšanas nozari joprojām ietekmē Covid-19 pandēmijas izplatība. Tomēr ir arī loģiski, ka līdz ar ekonomikas izaugsmi aug arī cenas un iedzīvotāju pirktspēja. Ja ekonomika aug, piemēram, par 8 -10 procentiem un cenas par 5 procentiem, tad tie 3 procenti paliek mūsu kabatās. Uzņēmēji nevar strādāt, ja viņus biedē inflācija. Mūsu uzņēmumā visi ir vakcinēti, tāpēc ticam, ka viss būs kārtībā. Iesaku to darīt visiem, kuri vēl šaubās vai nevēlas. Eiropas valstīs, kurās 80 procenti iedzīvotāju ir vakcinēti, viss ir atvērts un notiek. Mūsu valstī ir potējušies uz pusi mazāk, tāpēc tūristi šurp brauc maz un nozare cieš. “Lācītēs” vajadzētu rīkot kooperatīvos pasākumus ar lielākām grupām – 300 līdz 500 cilvēkiem, kas ir vakcinēti. Kas individuāli iebrauc paēst un atpūsties, tie neko daudz nemaina.
Anna Vīgante, Gulbenes novada pensionāru biedrības “Atspulgs 5” vadītāja:
– Pensionārus māc izmisums, jo oktobrī paredzētā pensiju indeksācija nesegs pat daļu no cenu pieauguma. Protams, varam rakstīt un protestēt, varam iziet ielās, bet šaubos, vai mūsos ieklausīsies. Acīmredzot nāksies sadzīvot ar likteni, kāds ir paredzēts, un atkal savilksim jostas. Pensionāri ir pacietīgi, ļoti pacietīgi. Viņi samierinās un rušinās savos dārzos, kur izaudzē saknes, ogas un augļus, ko sagatavo ziemai. Ir skumji un sāpīgi, ka vecumdienās ir jādomā un jākalkulē, kā izdzīvot.
Pensiju indeksācija ir atkarīga no vairākiem faktoriem: no darba stāža, no pensijas apmēra, no gada, kad aiziet pensijā. Ar indeksāciju pensijas varētu palielināties apmēram par 10 līdz 16 eiro. Jā, esam neapmierināti, bet ir jādzīvo. Palielinās elektrības cena, kā arī maksa par centrālapkuri varētu būt lielāka. Labi, ka var cerēt uz pašvaldības un sociālā dienesta atbalstu. Protams, arī paši cenšamies pārredzēt un zināt, kā dzīvo pensionāri novadā, lai vajadzības gadījumā gādātu par palīdzību.
