Likumā noteiktais pensionēšanās vecums ir 62 gadi, taču pārejas posma noteikumos tas šogad vīriešiem ir 60,5 gadi, bet sievietēm 58 gadi. Katru gadu pensionēšanās vecums pieaug par pusgadu. No nākamā gada janvāra pensionēšanās vecums vīriešiem būs
61 gads, bet sievietēm no 2001.gada 1.jūlija – 58,5 gadi. Tā tas turpināsies, līdz sievietēm un vīriešiem pensionēšanās vecums būs 62 gadi. Pensijas vecuma paaugstināšana ir saistīta ar sabiedrības novecošanos. Šobrīd strādājošo un pensijas vecuma cilvēku skaitliskā attiecība ir 1000 pret 380, taču demogrāfi prognozē, ka nākotnē pensionāru skaits pieaugs vēl vairāk. Pensiju sistēmas 1.līmenis balstās uz paaudžu solidaritātes principu, kas nozīmē, ka pensijas tiek izmaksātas no sociālā budžeta, kuru veido šībrīža strādājošo iemaksas.
Kā darba stāžs ietekmē pensijas lielumu?
Darba stāžs ietekmē jūsu pensijas apmēru tādā gadījumā, ja esat strādājis pirms 1996.gada, kad tika ieviesta sociālo iemaksu reģistrēšana katra personiskajā pensijas kontā. Jaunajā pensijas sistēmā nostrādāto gadu skaitam nav noteicoša nozīme, jo pensija tiek aprēķināta, ņemot vērā to, cik daudz jūs esat uzkrājis pensijas kapitāla, maksājot sociālās iemaksas visas dzīves laikā, kā arī to, cik gadu vecumā jūs dosieties pensijā. Aprēķinot pensijas kapitālu par nostrādāto pirms pensiju reformas, jūsu darba stāžs tiek reizināts ar sociālo iemaksu apmēru no jūsu vidējās mēneša algas laikā no 1996. līdz 1999.gadam. Jo lielāks ir bijis jūsu darba stāžs pirms 1996.gada un jo lielāka ir bijusi jūsu vidējā alga šo četru gadu laikā, jo lielāks pensijas sākumkapitāls jums būs. Taču, lai varētu pieprasīt vecuma pensiju, jābūt nostrādātiem vismaz 10 gadiem.
Vai stāžā ieskaita to laiku, par kuru darba devējs nav samaksājis sociālās iemaksas?
No 1996.gada būtiskākais rādītājs pensijas apjomam ir veiktās sociālās iemaksas. Ja darba devējs nav veicis sociālās iemaksas – nav arī uzkrātā kapitāla. Tad pensijas apjoms nav atkarīgs no nostrādāto gadu skaita, bet gan no sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoma un laika, kad pieprasīta pensija.
Kādā gadījumā un kad var priekšlaikus pensionēties? Priekšlaikus pensionēties var tādā gadījumā, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem. Priekšlaikus pensijā var doties divus gadus pirms oficiālā pensijas vecuma – šobrīd vīrieši no 60 gadu vecuma, bet sievietes no 56 gadu vecuma. Tomēr jāņem vērā, ka, dodoties pensijā priekšlaikus, tiek izmaksāta pensija tikai 80 procentu apjomā no piešķirtās pensijas, taču šis pensijas apjoma ierobežojums nedrīkst būt mazāks par 24 latiem.
Kā veidojas pensijas uzkrājums?
Pensijai uzkrātais kapitāls veidojas, maksājot sociālās iemaksas 36,09 procentu apmērā no darba algas. Pensijas kapitālā nonāk 20 procenti no darba algas. No 1996.gada sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek reģistrētas un informācija par katra pensijas kapitālu uzkrāta atsevišķi. Tādējādi jūsu pensiju ir iespējams aprēķināt, ņemot vērā iepriekš veiktās sociālās iemaksas, un jo vairāk jūs esat maksājis, jo lielāku pensiju varēsiet saņemt. Par laiku līdz 1996.gadam pensijas sākumkapitāls tiek aprēķināts, par pamatu ņemot jūsu darba stāžu un sociālās iemaksas no vidējās darba algas laikā no 1996. līdz 1999.gadam. Ieviešot pensiju sistēmas 2.līmeni, daļa jūsu pensijas kontā iemaksāto līdzekļu tiks ieguldīti finansu un kapitāla tirgū. Līdz ar to tiks nodrošināta uzkrājuma ieguldījuma peļņa un vērtības pieaugums. Pēc došanās pensijā jums tiks izmaksāts gan uzkrātais pensijas kapitāls, gan arī 2.līmenī novirzīto līdzekļu ieguldījuma peļņa. Par sievietēm, kas kopj bērnu līdz 1,5 gadu vecumam, obligātajā militārajā dienestā dienējošajiem karavīriem un diplomātu laulātajiem valsts veic sociālās apdrošināšanas iemaksas viņu pensiju kontā no valstī noteiktās minimālās algas (50 lati).
Atbildes uz jautājumiem ir sagatavojis LM Sabiedrisko attiecību departaments
(Turpmāk vēl)
