Likumā noteiktais pensionēšanās vecums ir 62 gadi, taču pārejas posma noteikumos tas šogad vīriešiem ir 60,5 gadi, bet sievietēm 58 gadi.
Likumā noteiktais pensionēšanās vecums ir 62 gadi, taču pārejas posma noteikumos tas šogad vīriešiem ir 60,5 gadi, bet sievietēm 58 gadi. Katru gadu pensionēšanās vecums pieaug par pusgadu. No nākamā gada janvāra pensionēšanās vecums vīriešiem būs
61 gads, bet sievietēm no 2001.gada 1.jūlija – 58,5 gadi. Tā tas turpināsies, līdz sievietēm un vīriešiem pensionēšanās vecums būs 62 gadi.
Pensiju sistēmas 1.līmenis balstās uz paaudžu solidaritātes principu, kas nozīmē, ka pensijas tiek izmaksātas no sociālā budžeta, kuru veido šībrīža strādājošo iemaksas.
Vai darba stāžā skaita tos gadus, kad esmu mācījusies klātienē augstskolā, bet šo augstskolu neesmu pabeigusi?
Līdz 1996.gadam darba stāžā tiek ieskaitīts laiks, kad cilvēks ir mācījies augstākajā mācību iestādē (pat ja to nav pabeidzis). Šobrīd studentu pensijas kapitālā veidojas uzkrājums tikai tādā gadījumā, ja par viņiem tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Kas notiek, ja cilvēks laikā no 1996.līdz 1999.gadam vispār nestrādāja?
Ja jūs laika posmā no 1996.gada līdz 1999.gadam bijāt pārtraucis darbu un neesat strādājis algotu darbu, neesat veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju kontā, vai arī esat veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju kontā no algas, kas ir mazāka par valstī noteikto minimālo algu 50 lati, tad, aprēķinot pensiju, tiek pieņemts, ka jūsu vidējā alga šajā laikā bijusi 50 lati – valstī noteiktais minimālās algas apjoms.
Kā aprēķina pensijas?
Pensija tiek aprēķināta, dalot uzkrāto pensijas kapitālu ar paredzamo mūža ilgumu pēc aiziešanas pensijā. Pensijas kapitāls veidojas no jūsu veiktajām sociālajām iemaksām – 20 procenti no darba algas. Ilgāk strādājot un vairāk maksājot sociālās iemaksas, jums ir iespējams uzkrāt lielāku pensijas kapitālu un iegūt lielāku vecuma pensiju. Paredzamais mūža ilgums ir skaitlis, ar kuru izdala vecuma pensijās iekrāto sociālo iemaksu summu. Šo rādītāju, balstoties uz statistikas datiem par vidējo dzīves ilgumu, aprēķina Labklājības ministrijas speciālisti sadarbībā ar demogrāfiem. Paredzamais mūža ilgums pēc aiziešanas pensijā rāda, cik gadu vidēji varētu nodzīvot attiecīgajā gadā un attiecīgajā vecumā pensijā aizgājušais. Katru gadu valdība apstiprina citu paredzamā mūža ilgumu pēc pensionēšanās, ņemot vērā jaunākos aprēķinus. Šogad pensijā ejot 60 gadu vecumā, paredzamais mūža ilgums ir 18,71 gadi, savukārt 58 gadu vecumā – 20,14 gadi. Jo jūs vēlāk iesiet pensijā, jo paredzamais mūža ilgums pēc pensionēšanās būs mazāks un pensija būs lielāka. Aprēķinot pensiju, tiek ņemta vērā arī pensijas kapitāla indeksācija, kuras mērķis ir nodrošināt, lai uzkrātais pensijas kapitāls nezaudētu savu patieso vērtību.
Kāpēc izvēlējās tieši šos četrus gadus, lai aprēķinātu pensijas tiem, kas strādājuši pirms 1996.gada?
Padomju laika pensiju sistēma tirgus ekonomikas apstākļos nevarēja funkcionēt, jo izmaksas sociālajai apdrošināšanai bija ietvertas produkcijas pašizmaksā. Izstrādājot jauno pensiju sistēmu, domāja, kā panākt, lai katrs pats būtu ieinteresēts sava sociālā nodrošinājuma veidošanā. Tāpēc pensiju sistēmā tika ieviests princips – pensija ir atbilstoša veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu lielumam. Taču bija jāizvēlas kaut kāds laika posms, kurš būtu par pamatu, aprēķinot pensijas sākumkapitālu par laiku pirms 1996.gada. Bija iespējams izvēlēties garāku pārejas posmu, taču tādējādi ieilgtu pensijas reforma.
Ja cilvēks saņem mazu pensiju, vai viņš var to kaut kā palielināt?
Pensiju ir iespējams palielināt, turpinot strādāt, maksājot sociālās iemaksas un tādējādi palielinot pensijas kapitālu. Pensijas pārrēķinu jūs varat pieprasīt reizi trijos gados.
Kādos gadījumos tiek pārrēķināta pensija?
Tiesības pārrēķināt pensiju jums ir tādā gadījumā, ja pēc pensijas piešķiršanas esat nostrādājis vismaz gadu un par jums ir veiktas sociālās iemaksas.
Vai, izbraucot dzīvot uz citu valsti, var turpināt saņemt pensiju? Kā pensijas apmēru ietekmē nostrādātais laiks ārzemēs?
Ja jūs dodaties dzīvot uz citu valsti, tad Latvijas valsts pensiju varēsiet saņemt par sešiem mēnešiem uz priekšu, bet turpmāk pensiju izmaksa tiks pārtraukta. Taču, ja ar valsti, uz kuru jūs dodaties, ir noslēgts sociālās drošības līgums, tad tiks veikts tā dēvētais pensiju eksports un jūs Latvijā piešķirto valsts pensiju varēsiet saņemt arī turpmāk. Šobrīd sociālās drošības līgumi ir noslēgti ar Lietuvu, Igauniju, Ukrainu un Somiju.
Atbildes uz jautājumiem ir sagatavojis LM Sabiedrisko attiecību departaments
