Valsts darba inspekcijas Normatīvu daļas vadītājs Imants Kristiņš atzina, ka pirmajā pusgadā inspekcija visvairāk iesniegumu no iedzīvotājiem saņēmusi par darba likumdošanas pārkāpumiem – 1232.
Valsts darba inspekcijas Normatīvu daļas vadītājs Imants Kristiņš atzina, ka pirmajā pusgadā inspekcija visvairāk iesniegumu no iedzīvotājiem saņēmusi par darba likumdošanas pārkāpumiem – 1232.
142 iesniegumi bijuši par darba aizsardzības likumdošanu.
“Darba likumdošanas problēmas cilvēkiem ir tuvākas,” secina I. Kristiņš, kas piedalījās Austrumvidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas rīkotajā seminārā.
Pirmajos sešos mēnešos Latvijā dažādos nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 11 cilvēki. Daļas vadītājs atzīst, ka tas liecina par nesakārtotu darba vidi un darba drošības noteikumu neievērošanu, piemēram, veicot darbgaldu tīrīšanu un citu. Visvairāk nelaimes gadījumi konstatēti kokmateriālu pārstrādes uzņēmumos, jo tajos neveic riska analīzi.
“Lai gan Valsts darba inspekcijas funkcijās neietilpst vides riska novērtēšana un šobrīd daudzos ražošanas uzņēmumos tā ir relatīvi jauna prasība, riska noteikšana un novērtēšana ir būtiska, tāpēc ir vairāki uzņēmumi, kur īstenosies pilotprojekts darba aizsardzībā,” stāsta I.Kristiņš.
Šobrīd Latvijā ir sagatavota Eiropas Savienības direktīvām atbilstoša dokumentu pakete par darba aizsardzību. Viena no direktīvām ir saistīta ar vibrācijas riska faktoru, jo valstī procentuāli aizvien vairāk cilvēku slimības diagnozē ierakstīts, ka strādājot ar traktoru vai kādu citu tehniku, viņi cieš no vibrācijas izraisītām saslimšanām. Katru gadu palielinās arodslimību skaits.
I.Kristiņš semināra dalībniekiem skaidroja darba aizsardzības uzticības personas nozīmi darba kolektīvā.
“Darba aizsardzības uzticības persona atšķirībā no darba aizsardzības speciālista ir aizsargāta ar likumu, tāpēc uzskatāma par pretspēku darba devējam. Diemžēl valstī joprojām trūkst darba aizsardzības speciālistu, kas atbild par konkrētu jomu,” norāda Normatīvu daļas vadītājs.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektora vietnieks Edgars Korčagins semināra dalībniekus iepazīstināja ar konfederācijas darbību.
“LDDK ir lielākā darba devēju interešu pārstāve Saeimā, valdībā un sarunās ar arodbiedrībām. Tās darbības pamatjomas ir darba tiesiskās attiecības, darba aizsardzība, sociālā drošība, kā arī personāla izglītība un nodarbinātība,” skaidro E.Korčagins.
Šobrīd LDDK apvieno 54 lielos uzņēmumus un 19 profesionālās asociācijas un federācijas ar vairāk nekā diviem tūkstošiem uzņēmēju. Tā ir pārstāvēta 14 padomēs un drīzumā kļūs par Eiropas Darba devēju organizācijas biedru.
LDDK pārstāvji iepazīstināja ar “Globālo līgumu”, kas ir brīvprātīga pasaules mēroga kustība un dibināta pirms četriem gadiem. “Globālā līguma” kustības mērķis ir sekot, lai uzņēmumi darbībā ievēro vispārpieņemtos darbības standartus, ievērojot deviņus pamatprincipus par cilvēktiesību ievērošanu, apkārtējo vidi, darbu un darbiniekiem.
LDDK speciālisti norāda, ka biznesa līderi “Globālajā līgumā” saskata iespēju paust viedokli un dot ieguldījumu pasaules ilgtspējīgai attīstībai, rast praktiskus risinājumus mūsdienu problēmām, palielināt uzņēmuma konkurētspēju, attīstīt partnerattiecības, kā arī gūt informāciju par citu uzņēmumu praksi problēmu risināšanā.
