Inese Zvejniece, Druvienas pagasta padomes sekretāre: – Cilvēkiem jau neviens nestāsta, kā būs. Viņi vadās no lasītā „Dzirkstelē”, kur bija informācija par projektu, rajona pašvaldībām apvienojoties novadā. Tajā projektā ir solīts, ka pagastos viss tiks saglabāts. Cilvēki cer uz to, un mēs, Druvienas pašvaldības darbinieki, arī cilvēkiem sakām, ka būs tā un ne citādāk. Druvienas pagasta padomē nekad nav bijis lieku darbinieku. Bet mēs jau neesam lēmēji. Kā jaunie novada deputāti nolems, tā būs. Ceram, ka uz vietas, pagastos, paliks pakalpojumu sniegšanas vietas, lai cilvēki, neizbraucot no pagasta, varētu samaksāt kādu nodokli. Tātad uz vietas jābūt pašvaldības cilvēkam, kas saņem naudu, kas sniedz izziņas. Sociālajiem darbiniekam, bāriņtiesai ir jābūt vismaz uz vairākiem pagastiem, bet ar dežūras dienām arī Druvienā.
Elita Dūte, Lizuma kultūras nama direktore: – Vai kāds no Gulbenes brauks un organizēs kultūras dzīvi Lizumā? Tas nav iespējams. Mums ir savas tradīcijas, savi cilvēki. Tā tas ir katrā pagastā. Cilvēkiem vienmēr būs nepieciešama iespēja piedalīties mākslinieciskajā pašdarbībā, jo tā ir iespēja apliecināt savus talantus, gūt sabiedrības pozitīvo novērtējumu. Ne jau tikai maize un mājas mums ir vajadzīgas. Vajag arī izraušanos no ikdienas, ko sniedz māksla, kultūra, dalība tajā. Lizumā ir daudz iespēju. Tās ir jāsaglabā. Ir vajadzīga tā īpašā kopības sajūta, ko sniedz kultūra. Vienviet dzīvojošiem cilvēkiem tā dāvā kopā pulcēšanās prieku. Vai tie būtu valsts svētki, koncerts vai pašdarbības kolektīva mēģinājums, cilvēki nāk kopā. Un tā veidojas viņu patriotisma jūtas, kas sākas ģimenē un pagastā, un tālāk tas jau būs sava novada un savas valsts patriots.
Jāzeps Odumiņš, Daukstu pagasta sporta darba organizators: – Katrā pagastā ir sporta bāze. Ja tā ir pie skolas un šī skola reorganizācijas gaitā turpinās pastāvēt, tad viss ir kārtībā. Ja pagastu sporta bāzes novadā paliks bez darbiniekiem, kas uz vietas ne tikai uztur kārtībā šos objektus, bet arī padara tos pieejamus iedzīvotājiem ikdienā, tad… Rezultāts būs tāds, kā ar kādu ļoti lepnu sporta halli Gulbenes rajonā, kas ir slēgta jau vairākus gadus un skaitās iekonservēta, bet faktiski iekšā tā ir izdemolēta. Tur telpas nav bijušas apkurinātas, grīda ir beigta un ēkā ielavījušies bērni tur pat ir kurinājuši ugunskuru. Tā nedrīkstētu notikt. Uzskatu, ka sporta bāze pagastos cilvēkiem ir tikpat svarīga kā kultūras nams. Bērniem un jauniešiem tā ir iespēja ne tikai saturīgi pavadīt brīvo laiku, bet veidot sportošanas kultūru, kas paliks viņos uz visu mūžu.
