“Dzirksteles” redakcijā atskanējuši lasītāju telefona zvani, kā arī saņemta vēstule, kurā paustas bažas par saindētā alkohola izplatību Latvijā.
“Dzirksteles” redakcijā atskanējuši lasītāju telefona zvani, kā arī saņemta vēstule, kurā paustas bažas par saindētā alkohola izplatību Latvijā.
“Lasu avīzēs vienu un to pašu par Preiļu dzērājiem, kas dzer surogātus. Aicina par “točkām” ziņot policijai. Arī Gulbenē ir ziņots, bet – tukša lieta,” raksta “Dzirkstelei” kāds anonīms autors, kas arī nosauc vārdā divus nesertificēta alkohola tirgotājus un norāda viņu dzīvesvietas.
Gulbenes rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks Pēteris Timofejevs laikrakstam saka, ka policijā ir saņemta līdzīga satura vēstule. Tajā minēto informāciju pārbaudīs. Viņš apstiprina “Dzirkstelē” jau pausto informāciju, ka Gulbenes slimnīcā pašlaik ārstējas viens pacients, kas, iespējams, ir akūti saindējies ar nezināmas izcelsmes alkoholu. Viena paciente slimnīcā mirusi, taču tā, visticamāk, pēc mediķu teiktā, nav bijusi akūti saindējusies ar nekvalitatīvu alkoholu.
“Ir vērts atgādināt, ka nezināmas izcelsmes alkoholu pirkt un lietot ir bīstami veselībai. Turklāt tas visu laiku ir bīstami, nevis tikai tagad. Varbūt kāds tirgonis, redzot, kas notiek valstī, nobēdzinās preci, bet pēc mēneša atkal to laidīs apgrozībā. Kur ir garantija, ka cilvēki atkal nesaindējas?” uzsver P.Timofejevs. Likumi liedz policijas darbiniekiem ieiet dzīvoklī vai mājā, kur it kā nelikumīgi tirgo alkoholu. Likumīgi veikt kontrolpirkumu tā saucamajā “točkā” nav iespējams. “Pirkums “točkā” – tas ir pārkāpums,” saka viņš.
P.Timofejevs uzskata, ka stingrāk būtu jāvēršas pret tiem, kas cenšas nelegāli ievest alkoholu pāri Krievijas robežai. “Mēs noķeram cilvēku ar puslitru nesertificētā alkohola, bet uz robežas var noķert ar tonnu lielu “krutkas” kravu. Var arī vienlaikus ievest 20 tonnas. Ir taču atšķirība – noķert likumpārkāpēju par puslitru “krutkas” vai tādu, kam ir tonna šīs dziras. Racionālāks ir otrais variants, nevis cīnīties par tiem, kas tirgo pa puslitram, litram, ņemot vērā, ka likums liedz policijai iekļūt privātīpašumā – dzīvoklī vai mājā -, kur notiek nelikumīgā tirdzniecība,” saka viņš.
P.Timofejevs arī uzskata, ka likumiem jākļūst bargākiem. Vai ar pirmo reizi, kad persona pieķerta nelikumīgā alkohola tirdzniecībā, uzreiz būtu jāuzsāk kriminālprocess? Vai tas līdzētu mazināt “krutkas” izplatību? P.Timofejevam ir cits priekšlikums: “Kāpēc gan nevarētu konfiscēt dzīvokli vai māju, kur notikusi nelikumīga alkohola tirdzniecība? Ir vajadzīgi radikāli mēri. Tā, piemēram, ir noticis ar braukšanu dzērumā. Kopš likumi kļuvuši bargāki, pieķerto dzērušo šoferu skaits ir samazinājies uz pusi, salīdzinot ar pagājušo gadu.”
Gulbenē 25.oktobrī policija kādā veikalā konfiscēja 15 litrus nesertificēta alkohola. Veikala profils nav saistīts ar pārtikas produktu un alkohola tirdzniecību. Konfiscētajam alkoholam veiks ekspertīzi. Pārdevējai administratīvo sodu noteiks Valsts ieņēmumu dienests. Likums šādā gadījumā vainīgo paredz sodīt ar naudas sodu no 50 līdz 500 latiem. Savukārt juridiskās personas par šādu pašu pārkāpumu soda ar naudas sodu no 500 līdz 5000 latiem. Likums paredz arī iespēju konfiscēt transportlīdzekli, kurā pārvadāts nesertificētais alkohols. P.Timofejevs informē, ka par šādu pārkāpumu likums paredz alkohola konfiskāciju. Alkoholu pēc tam iznīcinās Valsts ieņēmumu dienests.
