Pirmdien Gulbenes Vēstures un mākslas muzejā sāka iekārtot Nacionālā teātra aktiera Kārļa Sebra jubilejas izstādi “Kihnu Jena ceļojums 90 gadu garumā”.
Pirmdien Gulbenes Vēstures un mākslas muzejā sāka iekārtot Nacionālā teātra aktiera Kārļa Sebra jubilejas izstādi “Kihnu Jena ceļojums 90 gadu garumā”.
Izstādes, kas tapusi kopā ar Nacionālo teātri un Eduarda Smiļģa Teātra muzeju, kodolu veido mākslas darbi un piemiņas lietas no Nacionālā teātra, mākslinieka dzīvokļa un E.Smiļģa Teātra muzeja. Galvenais akcents izstādē – Kārļa Sebra vienīgais – Nacionālais teātris. Tas ir Kihnu Jens, kura kuģis “Fortūna” tagad piestājis Smiļģa mājā, lai no tās uz laiku atceļotu uz Gulbeni, un “Mīļais melis”, kas, iznācis no teātra, sagaida un sveicina ciemiņus.
Izstādes autore – Teātra muzeja vadītāja vietniece Margita Mantiņa, kas kopā ar Nacionālā teātra galveno mākslinieku Gunāru Zemgalu, teātra elektriķi Aivaru Jaunupu un Teātra muzeja saimnieku Romānu Mierentu piedalījās tās iekārtošanā, sarunā atzina, ka izstādi, kurā ir tik daudz lielu rekvizītu no teātra izrādēm, nav viegli iekārtot. Viņa pateicās Gulbenes muzeja darbiniekiem, kas no Rīgas uz Gulbeni atveda vareno stūres ratu, virvju rituļus, karalisku krēslu, K.Sebra grimēšanās spoguli un galdiņu, apjomīgas gleznas, daļu no skatuves paaugstinājuma, ko minušas mākslinieka kājas, un daudz citu priekšmetu.
“Pirms došanās uz Gulbeni, piezvanīju Kārlim Sebrim un teicu, ka viņa personiskās mantas un izrāžu rekvizīti ir ceļā uz dzimto pusi. Domāju, ka ne tikai man, arī māksliniekam sirdī bija gandarījums. Cienot un mīlot viņu, nekas nav par grūtu,” teica M.Mantiņa. Viņai šī nav pirmā izstāde, kas iekārtota kopā ar G.Zemgalu. Viena no tām bijusi Nacionālā teātra jubilejas izstāde, kas iekārtota Preiļu rajona Jasmuižā.
“Jubilārs ir teātra cilvēks, tāpēc negribējās uz Gulbeni atvest tikai fotogrāfijas, bet radīt emocionālu iespaidu, izmantojot dažādas detaļas un rekvizītus. Izstādes apmeklētājiem ir būtiski, lai viņi varētu pienākt tuvu klāt un pieskarties ar roku priekšmetiem, uz kuriem viņš raudzījies no skatītāju zāles. Tad viss paliek atmiņā daudz labāk. Jubilejas izstādi var veidot arī sausi un formāli, pie sienām izkārtojot stendus ar uzrakstiem, bet cilvēki bieži vien tiem paiet garām bez īpašas ievērības. Mēs tā negribējām,” saka G.Zemgals. Viņš stāsta, ka nekad neesot divas analogas izstāžu telpas, tāpēc katra izstāde veidojoties savdabīga un interesanta.
M.Mantiņa piebilst, ka lielākā vēlēšanās esot izstādē radīt K.Sebra klātbūtnes efektu, tāpēc vieta rasta grima galdiņam un spogulim, skatuves kostīmiem, pat mākslinieka mētelim un kurpēm, it kā K.Sebris būtu tepat, tikai uz brīdi izgājis pastaigāties.
“Priekšmeti palīdz radīt vajadzīgo noskaņu, tāpēc uzskatu, ka ar pirmo izstādes iekārtošanas dienu te jaušama mākslinieka klātbūtne,” piebilst M.Mantiņa. Viņa stāsta, ka pie vienas izstāžu zāles sienas būs izvietots K.Sebra dzimtas koks un viņa sagatavota fotomontāža par to, kādas pārvērtības notiek ar aktieri tā radošās darbības laikā.
Uz Gulbeni, lai 26.jūnijā piedalītos tradicionālajā Pēterdienas pasākumā, kad oficiāli atklās izstādi, pošas arī pats mākslinieks.
Vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza stāsta, ka izstādi, kas Gulbenē būs līdz septembra beigām, varēs apskatīt jau pirms 26.jūnija.
