Šobrīd sākusies rosība Druvienas pagasta “Silmaču” estrādē, kur 22.jūnijā pulcēsies tuvi un tāli līgotāji.
Šobrīd sākusies rosība Druvienas pagasta “Silmaču” estrādē, kur 22.jūnijā pulcēsies tuvi un tāli līgotāji.
Viņi ne tikai vēros Daugavpils teātra aktieru iestudēto izrādi “Zagļi”, bet arī piedalīsies “Silmaču” estrādes 20 gadu jubilejas svinībās, kurās Druvienas pagasta pašvaldība sveiks tos pagasta ļaudis, kas pirms 20 gadiem realitātē pārvērta ieceri, ka “Silmačos” jābūvē brīvdabas estrāde.
“Silmačos”, izmantojot labo laiku, šobrīd katru dienu rosās pagasta strādnieki, kam uzdots atjaunot vienu tiltiņu, kas ved pāri Tacupītei, salabot estrādes koka grīdu, kalna galā uzbūvēt lielas šūpoles bērniem, kā arī sabiedriskās tualetes. Viņi pļaus arī zāli un pārlūkos skatītājiem domātos solus, ierīkos ugunskuru vietas. Ir nojaukts arī viens vecais “Silmaču” šķūnis. Kaudzēs sakrauti tie kokmateriāli, kurus vēl būs iespējams izmantot, kā arī sarūpēti jauni, lai nākamajā gadā varētu būvēt jaunu šķūni.
Estrādi pirms 20 gadiem uzbūvēja speciāli Rūdolfa Blaumaņa izrādei “Skroderdienas Silmačos”, kas uzskatāma par vislatviskāko izrādi. Estrāde ir uzcelta vietā, kur vairākām mājām ir nosaukums “Silmači”. Vēstures fakti liecina, ka apkārtne bijusi apdzīvota jau pirms vairākiem gadsimtiem. Par to liecina “Silmaču” zviedru senkapi, kas atrodas estrādes tuvumā.
“Silmaču” kompleksa izveides ideju Druvienā savulaik pirmais izteicis dzejnieks Imants Ziedonis. Ar viņa pūliņiem vispirms “Silmaču” vietā nolikts akmens ar uzrakstu “Silmači”. Estrādi ar kapitālām dekorācijām būvējusi druvēnieša Gunta Dūrīša vadīto celtnieku brigāde, kuras nogāzē, lai vērotu izrādes, var sanākt piecarpus tūkstoši skatītāju. Estrāde tapusi arī ar toreizējā kolhoza “Plēsums” valdes priekšsēdētāja Daiņa Birņa atbalstu. Liels ir arī druvēniešu atbalsts, kuri arī šodien dzīvo un strādā ar pārliecību, ka “Silmaču” estrādi izdevies uzcelt tikai tāpēc, ka tas darīts ar sirdi, nevis skaitot naudu.
Lai visu maksimāli pietuvinātu reālajai videi, Druvienas vīri mežā nolūkojuši pat divžuburu priedi, no kuras darināta akas vinda.
1986.gada 28.jūnija “Dzirksteles” numurā Dainis Birnis stāsta, ka, sākot strādāt Druvienā, viņš izbraucis un apskatījis visas pagasta vēsturiskās vietas. Sākumā bijusi iecere atjaunot pašas “Silmaču” mājas vien, bet nodomi vērsušies plašumā, bijis daudz ierosmju. Saliekot kopā vienu, otru, trešo ideju, kopā ar Nacionālā teātra galveno režisoru Alfrēdu Jaunušānu, precizēts, kādam vajadzētu būt izrādes laukumam.
Ar teātra ļaudīm pat noslēgtas derības, ka estrādes sienas stāvēs 100 gadus. Piekto daļu derību tās ir izturējušas. Estrādes būvē celtniecības vīri strādājuši īpaši rūpīgi, piemēram, “Silmaču” mājas celtniecību vadījis celtnieks Jānis Ivanovs, kurš pratis senlaicīgi izcirst guļbaļķus un uzcelt ēku. Strādājuši arī Jānis Āre, Kārlis Rukmanis, Leons Drinkmanis un citi kopsaimniecības būvbrigādes vīri. Palīdzību neliegusi toreizējās Druvienas ciema izpildkomitejas priekšsēdētāja Aija Mekša, kā arī toreizējais Druvienas astoņgadīgās skolas direktors Jāzeps Sockis.
Jubilejai gatavojas arī “Silmaču” muzejs, kas ir vienīgais muzejs Latvijā, kurā ekspozīcija veltīta vienai vienīgai izrādei. Muzeju 18 gadus vada druvēniete Sandra Āre, kura sadraudzējusies ar Ābramu – pikantāko tēlu no Rūdolfa Baumaņa komēdijas “Skroderdienas Silmačos”, kurš uz viesiem vienmēr noraugās no krāsnsaugšas.
Muzejā ir liela krājumu glabātava, kurā ir Nacionālā teātra 50 gadus vecas dekorācijas no izrādes, ir skaņuplates ar 1956.gada Nacionālajā teātrī rādīto “Skroderdienu Silmačos” ierakstiem un ļoti daudz kas cits interesants.
“Par godu jubilejai muzejs leposies ar jauniem baltiem aizkariem, kurus šuj vietējā pagasta šneideriene Zelma Tirziņa. Ir padomāts arī par estrādes veidotāju godināšanu, kas iecerēta pirms izrādes, lai gan būtībā godināt vajadzētu itin visus druvēniešus. Esam pasūtījuši jubilejas medaļas. Tās mēs lūdzam darināt un pasniedzam ik pēc pieciem gadiem. Iepriekš medaļas gatavoja mākslinieks Uģis Puzulis no Alūksnes, bet šogad tās veidos mana klasesbiedrene keramiķe Ingrīda Cepīte, kura jau kādu laiku strādā Gulbenē,” stāsta S.Āre, kura ir jubilejas svinību organizatore. Muzeja vadītāja piebilst, ka pēc izrādes paredzēta kopīga Jāņu ielīgošana. Līgodziesmas apsolījuši skandēt teātra mākslinieki, kā arī Tirzas dramatiskā kolektīva drastiskās “Silmaču” sievas.
“Iespējams, uz estrādes kāps arī Pindacīša, Tomulīša un Bebene no Druvienas,” saka S.Āre. Viņa ievērojusi, ka salīdzinoši ar citiem gadiem “Silmaču” muzeju apmeklē mazāk cilvēku. Vislielāko interesi par to izrādot ārzemju latvieši.
“Lai cik savādi tas izklausās, bet Gulbenes rajona skolas vispār ir aizmirsušas par “Silmaču” muzeju. Iespējams, tas tāpēc, ka cilvēkiem šķiet, ka skaistais jābrauc raudzīt citur, nevis savā rajonā,” saka muzeja vadītāja. Viņa nenoliedz, ka ir mazliet žēl, ka “Skroderdienas Silmačos” jau kādu laiku netiek spēlētas. Kad “Dzirkstele” ierādās “Silmačos” apmēram pirms stundas, no tiem bija atvadījusies aktrise Zane Jančevska. Viņa S.Ārei devusi ieteikumu par izrādes atgriešanu “Silmačos” jau augustā sākt sarunas ar Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni.
