Gulbenes lauksaimnieku biedrības biedriem no Gulbenes un Rugāju novada bija iespēja martā uzturēties Portugālē. Brauciena dalībnieki mājās atgriezušies ar daudz dažādiem iespaidiem. Starp tiem ir arī tādi, kas ļauj salīdzināt dzīvi Portugālē un Latvijā.
Portugālē bija Jānis Krēsliņš no Līgo pagasta, Māris Berģis no Beļavas pagasta, Ilva Miezīte no Tirzas pagasta, kā arī Sandra Kapteine no Rugāju novada.
Ieņēmumus veido tūrisms
“Mūsu brauciens galvenokārt bija vērsts uz dažādu tūrisma objektu apskati, lai mēs no tās kaut ko iegūtu arī sev un redzēto varētu realizēt Latvijā. Portugālē daudz kas ir citādāk nekā pie mums. Mani arī daudz kas pārsteidza. Piemēram, apmeklējot tēju audzētavu, neslēpām izbrīnu, ka viņiem ir iespējams iegūt sešas ražas gadā. Izbrīnu radīja arī pati valsts, kur nav nepieciešama apkure,” stāsta S.Kapteine. Ikdienā viņa strādā par lauksaimniecības konsultanti, tāpēc bilst, ka šobrīd vēl neesot izkristalizējusi, ko tieši no redzētā varētu izmantot savā saimniecībā vai novadā. “90 procentus ieņēmumu Portugālē veido ieņēmumi no tūrisma. Atlikušo ieņēmumu daļu veido mežsaimniecība. Mēs dzīvojām Aroucas pilsētā, kas atrodas aptuveni 40 kilometru attālumā no Portugāles galvaspilsētas Porto. Tur arī finansiālā situācija ir citādāka nekā pie mums,” stāsta Sandra.
Viņa atzīst, ka Portugāle viņai atstājusi sakārtotas valsts atbalstu. Cilvēki bijuši pretimnākoši un ļoti atsaucīgi. Ceļi – labi uzturēti. “Runājot ar gidēm, varējām salīdzināt arī algas. Ja Portugālē skolotājs vidēji saņem 350 eiro, tad tā nav ļoti liela alga. Pie mums dažs labs skolotājs saņem pat vairāk, tomēr, salīdzinot dzīves līmeni Latvijā un Portugālē, nācās atzīt, ka Portugālē tas ir labāks,” saka S.Kapteine.
Naudas sadalījums ir citādāks
Portugālē salīdzinājumā ar Latviju naudas sadalījums ir citādāks. Tur daudz līdzekļu iespējams saņemt, startējot ar Eiropas projektiem, piemēram, “LEADER” programmā. “No dzirdētā varēja noprast, ka Portugālē “LEADER” veic tās funkcijas, ko pie mums dara Labklājības ministrija. Mēs lūdzām parādīt konkrētu projektu, kas bija domāts veco ļaužu aprūpei, kas dzīvo kalnu rajonā. Projekta finansiālais apjoms bija 350 000 eiro. No gada sākuma līdz martam šis bija jau 13. atbalstītais projekts,” stāsta S.Kapteine.
Katru dienu bijusi iespēja apmeklēt vairākus viesu namus, apskatot to iekārtojumu un iepazīstot tradicionālo virtuvi. Latviešus pārsteidzis fakts, ka šīm ar tūrismu saistītajām saimniecībām ir salīdzinoši mazas zemes platības. “Portugālē, atšķirībā no mums, tūrisma bizness tiek nodots no paaudzes paaudzē, piemēram, ja savā mājā viesus ir izmitinājis vectēvs, to pašu dara arī viņa bērni un mazbērni. Portugāļi no paaudzes paaudzē pārņemtos mantojumus nevienam svešam neatdod,” stāsta Sandra. Lai gan Portugāle kopš 1986.gada ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tomēr saimniecībās, kurās bijusi iespēja ciemoties, stabila uzņēmējdarbība notikusi tikai pēdējos 15 līdz 20 gadus. Daudzi savu biznesu ir attīstījuši ar “LEADER” programmas piešķirto starta kapitālu. “Interesanti, ka “LEADER” projekta rezultātā bija izveidots šūšanas cehs, kur dāmas gan auda, gan šuva interesantus apģērbus. Tā nebija masveida produkcija. Apģērbi bija dārgi, bet ļoti pieprasīti,” stāsta Sandra. Portugālē cilvēkiem, kuri ir saistīti ar tūrisma biznesu, piešķir piemaksas atkarībā no apritē esošo tūristu skaita. “Visās vietās mums bija jāaizpilda anketas, kur sniedzām informāciju, ka esam tur bijuši. Šīs anketas tiek iesniegtas un piešķirta nauda,” piebilst S. Kapteine.
Portugālē tūrisma attīstību veicina fakts, ka valsts ir blīvi apdzīvota. Brīvdienās tirdzniecības uzņēmumi ir slēgti un ģimenes dodas atpūsties, tāpēc pieprasījums pēc viesu namiem ir ļoti liels. “Latvijā ir cita ekonomiskā situācija, tāpēc mums jādomā, kā ieinteresēt cilvēkus. Mums ir jāliek akcents uz tradicionālām vērtībām, piemēram, maizes cepšanas rituālu, lai svešas valsts cilvēkiem atklātu maizes ceļu no grauda līdz galdam. Tā varētu būt arī siera gatavošanas māksla. Ja vien ir vēlēšanās, tad ir īstais brīdis sākt piedalīties ar tūrismu saistītās aktivitātēs, jo arī Eiropas fondi piešķir atbalstu tūrisma projektiem,” iesaka S.Kapteine.
