Grupa Gulbenes rajona zemnieku un citu interesentu pagājušajā nedēļā devās izbraukuma seminārā uz Aizkraukles rajonu, kur apmeklēja divas zemnieku saimniecības un iepazinās ar to specializāciju un saimniekošanas rezultātiem.
Grupa Gulbenes rajona zemnieku un citu interesentu pagājušajā nedēļā devās izbraukuma seminārā uz Aizkraukles rajonu, kur apmeklēja divas zemnieku saimniecības un iepazinās ar to specializāciju un saimniekošanas rezultātiem.
“Izbraukuma seminārus organizēsim arī turpmāk, jo zemniekiem ir lietderīgi redzēt, kā dzīvo un saimnieko citur, ka šodien nevar pievērsties vienai ražošanas nozarei, bet papildus graudkopībai un lopkopībai ir jārod iespējas saimniecības ienākumus palielināt vēl citā veidā,” saka Gulbenes rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja augkopības speciāliste Lucija Cīrule.
Zemnieki apmeklēja Skrīveru pagasta zemnieku saimniecību “Ragāres”, kur 7,6 hektārus apsaimnieko Māra un Jānis Vaivari, kas izveidojuši intensīvo augļu dārzu un strādā pēc bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Sākotnēji viņi audzējuši zemenes un avenes, bet no tām atteikušies un pievērsušies pundurābelēm un plūmēm, kuru izvēle saimniecībā ir ievērojama. Ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus saimniecībā nelieto, tāpēc produkcija ir ekoloģiski tīra. Piemēram, kraupi saimnieki apkaro, augļu kokus mulčējot ar kompostu. To iepērk no šampinjonu audzētājiem. Kaitēkļu ķeršanai izmanto ūdeni, kas saldināts ar ievārījumu, bet laputis apkarot palīdz mārītes. Saimnieku aizraušanās ir arī dažādu eksotisku augu audzēšana un pavairošana, tāpēc saimniecībā iespējams iegādāties arī stādus.
Zemnieku saimniecībā “Kalnavoti” saimnieko Inese un Jānis Dzeņi, kuri abi ir rīdzinieki. Jānis savulaik beidzis Valsts Fiziskās kultūras institūtu. Pēc mantojuma atgūšanas pārcēlušies uz laukiem un šodien kopā ar nomātajām platībām apsaimnieko 400 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kur audzē graudus. Saimnieki ātri sapratuši, ka tikai ar lauksaimniecību peļņu gūt nevar. Saimniecība atrodas Daugavas krastā, tāpēc izlēmuši, ka nodarbosies ar tūrismu, un no laukakmeņiem celtajā kūtī, kur sākotnēji audzējuši cūkas, to pārvēršot līdz nepazīšanai, ierīkojuši istabas, saunu un atpūtas telpas viesiem. 1998.gadā uz kādreizējās klēts pamatiem uzbūvēta atsevišķa viesu māja, kurā labprāt atpūšas ārzemnieki. Kūtī, kur šobrīd mīt vistas, Iveta un Jānis iecerējuši nākamajā gadā ierīkot trenažieru zāli. Kūtsaugšā, kas mūsdienīgi pārbūvēta un iznomāta citiem saimniekiem, darbojas kafejnīca – bārs “Gubenis”. Saimnieki pārliecinājušies, ka tā iespējams piesaistīt vairāk tūristu. Šobrīd labiekārto dīķu apkārtni, kuros ielaidīs foreles un citas saldūdens zivis. Ir ierīkots volejbola un pludmales volejbola laukums, ar nelielu kuģīti desmit cilvēki vienā laikā var vizināties pa Daugavu līdz Pērses ietekai, kā arī sauļoties, minot ūdensvelosipēda pedāļus vai traucoties ar ūdensmotociklu. Aizkraukles rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja, bijusī stāmereniete Ināra Regīna Grīnblate atzina, ka “Kalnavotos” saimnieko ar perspektīvu. Gadā atpūtas vietas noslogojums ir 30 procentu. Viesu netrūkst arī ziemā.
Semināra dalībnieki apskatīja arī Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī un iegādājās stādus. L.Cīrule iecerējusi nākamo izbraukuma semināru veltīt selekcijai, tāpēc tas varētu notikt Viļānu Selekcijas un izmēģinājumu stacijā.
