Dziednieku lomā – medus vācējas bites
Bišu dziedinātava ierīkota nelielā koši nokrāsotā koka namiņā, kurā ir divas nelielas istabiņas. Dziedināšanai atvēlētājā telpā patīkami smaržo pēc vaska un ir dzirdama bišu radītā skaņa, kas patīkami nomierina. Armunds Galviņš stāsta, ka gulēšana uz bišu stropiem veicina cilvēka asinsriti un atjauno ķermeni, stimulē nieres, tīra urīnceļus, atvieglo muguras, locītavu un muskuļu sāpes. Gulētājs sajūt patīkamu un vienmērīgu siltumu, kas ir plus 35 līdz plus 36 grādi. Ir arī fitoterapeitiskais efekts no smaržām, ko izdala medus, vasks, ziedputekšņi, propoliss un ziedu nektārs. Tas nomierina nervu sistēmu, normalizē asinspiedienu, veicina labu miegu un stabilizē psihoemocionālo stāvokli. Ir iespējams sajust enerģiju, kas rodas jauno bišu dzimšanas procesā.
Bitenieks izpētījis, ka bišu vaska šūnas sešstūrainā forma sabalansē zemes un gaisa enerģiju. Lai par to pārliecinātos, zinātnieki esot veikuši eksperimentu, bišu stropā ievietojot nestrukturizētu ūdeni, lai bites to strukturizētu. Tas notiekot arī ar cilvēka ķermenī esošo ūdeni. Strukturizēts ūdens cilvēka ķermenī labāk pārvadot informāciju, tāpēc organisms var ietaupīt lieko enerģiju un izmantot to dažādu orgānu atveseļošanai. Ukrainā šī esot ļoti populāra metode. Ar to ārstējot dažādas slimības, tajā skaitā arī dažādus iekaisumus, onkoloģiskās un citas smagas kaites. „Es ticu šādai iespējai, jo atceros, ka arī mans tēvs bieži mēdza apsēsties un piespiest muguru pie bišu stropa. Toreiz, puika būdams, nesapratu, kāpēc viņš tā rīkojas, bet tagad saprotu, ka enerģija no bitēm pāriet uz cilvēku un dod spēku. Ar bitēm darbojos no 12 gadu vecuma. Man joprojām patīk atgulties zālē blakām bišu stropam un vērot, kā bites strādā, klausīties to zumēšanā. Tas lieliski nomierina,” saka Armunds. Biškopis arī pats vismaz pāris stundas mēdzot nosnausties, guļot uz dziedinātavas bišu stopiem.
Dziedinātavas iedarbību cilvēki jau esot izmēģinājuši. „Visu nakti uz stropiem nav jāguļ. Vienā reizē pietiek ar divām stundām, bet, ja nogulēs visu nakti, nekas slikts nenotiks. Lai telpā būtu patīkams aromāts, tajā stropa sienā, kas atrodas dziedinātavas iekšpusē, esmu ierīkojis vēl speciālas atveres. Agrāk cilvēki ārstēja plaušu un bronhu kaites ar trubiņas palīdzību ieelpojot stropa gaisu. Tā dara pie āra stropiem. Nu jau būs pagājuši vairāk nekā desmit gadi, kad pie manis sāka braukt cilvēki, lai veselības atgūšanas procesā izmantotu bišu dzēlienus. Sākumā liku divas bites, tad tikām līdz astoņām, tad skaitu atkal samazinājām. Viss ir atkarīgs no cilvēka organisma reakcijas pret dzēlieniem,” stāsta Armunds. Viņš esot apņēmības pilns aizbraukt uz Ķegumu, kur arī kāds bitenieks ierīkojis līdzīgu dziedinātavu.
„Es nedomāju, ka tagad ārstēties brauks cilvēku desmiti, bet, ja kādam ir vēlēšanās, šādu iespēju varu piedāvāt,” piebilst biškopis.
Ja ir bites, tad jābūt arī bišu Dievam, šīs pārliecības vadīts Armunds ķēries pie lielas koka skulptūras veidošanas. „Vīra galvā ir bites, bet skreju ierīkoju figūras mutē. Visiem dieviem tiek ziedots, tāpēc arī šī bišu Dieva svārku kabatā var ievietot kādu skanošu vai čaukstošu ziedojumu. Savukārt aizmugurē ir durtiņas, kur var ielikt krietni lielāku ziedojumu,” smejas biškopis. Pieklājīgākie apmeklētāji var ar bišu Dievu arī sasveicināties, paspiežot roku. Rokas spiedienu pavada zvaniņa skaņa.
Gar ceļu, kas ved uz māju izvietojušās dažādas latvju rakstu zīmes, kas tapušas jau krietni sen. Gan zīmes, gan pārējās no koka izgatavotās skulptūras ir paša Armunda roku darbs, liekot lietā motorzāģi. 300 litru tilpuma čuguna katlā ērti iekārtojies velns ar karstumā izkārtu mēli. Nelabais pacietīgi gaida dienu, kad varēs lepoties ar koka dakšām un rungu. Uzpūšot lielākam vējam, sāk griezties koka dzirnavu rati. „Noskatījos, ka šādas dzirnavas piedāvā par prāvu naudu dažādi katalogi. Salūkoju četras latas, tās apsitu ar dēlīšiem un nokrāsoju. Bija saglabājies motocikla „Iž” ritenis. Pie tā piestiprināju spārnus. Vēl gribu pievienot nelielu ģeneratoru, lai tumšajā laikā dzirnavu logos spīdētu gaisma,” iecerējis Armunds.
No pamatīgas liepas, kam jau bijis tukšs vidus, biškopis uztaisījis vairākus bišu stropus. „Esmu pensionārs, kurš nevar atļauties svaidīties ar naudu, tāpēc arī tapa šādi apaļas formas stropi. Jau pirms trīssimt gadiem bites dzīvoja šādos stropos. Tik mūsdienīgu stropu nebija,” salīdzina Armunds. Kur ir bites, tur jābūt arī bez medus tīkotājiem lāčiem? „Tēvs aizgāja bišu kāpt”, ausīs ieskanas šūpļa dziesmas melodija, redzot no koka veidoto brūno lāču ģimeni.
Biškopis, kas dienu sāk pulksten četros no rīta, soli pa solim ir atjaunojis arī īpašumā nonākušu nelielu māju, kas atrodas blakām dziedinātavai. Telpas aprīkotas ar visu nepieciešamo, lai tajā varētu apmesties arī kāds lauku klusuma, svaigā gaisa un bišu cienītājs.
