Pacienti, kuriem martā vai aprīlī bija paredzētas plānveida pārbaudes medicīnas iestādēs vai stomatologa apmeklējums, pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī saņēmuši informāciju, ka tās atceltas. Arī pierakstīties uz vēlāku laiku šobrīd nav iespējams. Vai šāda situācija neapdraud iedzīvotāju veselību vairāk nekā koronavīruss – Veselības ministrijas nostāju skaidro tās pārstāvis Oskars Šneiders.
– No 27. marta līdz ārkārtējās situācijas atcelšanai veselības aprūpes iestādēs netiek sniegti plānveida veselības aprūpes pakalpojumi. Ko tieši tas nozīmē? Kādēļ šāds lēmums tika pieņemts?
– Patlaban ir spēkā ierobežojumi plānveida palīdzības saņemšanas iespējām, un tā tas būs līdz ārkārtas situācijas beigām. Šobrīd tas noteikts 12. maijā. Pacientus, kuru vizītes ir atliktas, aicinām izturēties iespēju robežās ar izpratni, tāpēc ka šie pasākumi ir vērsti uz to, lai maksimāli ierobežotu slimības izplatīšanos. Jebkura ārstniecības iestāde ir paaugstināta riska zona, kur iespēja inficēties var būt ievērojami lielāka.
Tā kā ārstniecības personas nereti strādā vairākās ārstniecības iestādēs – gan slimnīcā, gan veselības aprūpes centrā vai privātpraksē –, pastāv risks, ka slimību var pārnest no vienas ārstniecības iestādes uz citu. Slimnīcās uzturas vecāka gadagājuma pacienti vai pacienti ar novājinātu imunitāti, dažādām hroniskām veselības problēmām, kas ir absolūtā riska grupā. Daļēja pakalpojumu atcelšana ir vērsta uz to, lai maksimāli pasargātu šos cilvēkus.
– Minējāt, ka neklātienes tikšanās laikā ar privātajiem pakalpojumu sniedzējiem tika precizēts, ko nozīmē jēdziens “akūtā palīdzība”. Ja es kā hronisks kuņģa slimnieks jūtu saasinājumu, kā pavasarī mēdz notikt, esmu tiesīga saņemt mediķu palīdzību?
– Ja ir hroniskas slimības saasinājums, pirmkārt, jāvēršas pie ģimenes ārsta. Ar viņa palīdzību konkrētā problēma tad arī tiek risināta. Ģimenes ārsts ir tas, kurš nepieciešamības gadījumā pacientu var nosūtīt ārstēšanai stacionārā.
– Tā kā patlaban pilnīgi skaidri nav zināms, kādu laika periodu ārkārtas stāvoklis ilgs, vai šāds lēmums neapdraud iedzīvotāju veselību? Aizvien biežāk hronisko slimību pacienti nonāks slimnīcā ar akūtām veselības problēmām, ielaistām slimībām.
– Mēs izprotam hronisko slimnieku neapmierinātību ar to, ka viņi gaidījuši rindā uz valsts apmaksātu pakalpojumu saņemšanu, ko tagad būtu sagaidījuši, bet pakalpojums netiek sniegts. Taču risks, šim cilvēkam apmeklējot ārstniecības iestādi, ir pietiekami augsts, tādēļ ikviens izmeklējums vai konsultācija, kas šinī brīdī var būt atliekams, arī ir atliekams. Cilvēkam, kuram ir hroniskas slimības, saslimstot ar koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19”, tās gaita var būt ar nopietnām sekām. Līdz ar to tas tomēr ir paša pacienta interesēs – maksimāli radīt apstākļus, lai viņš nenonāktu kontaktā ar šo vīrusu.
Šobrīd tiek meklēti risinājumi, lai tos veselības aprūpes pakalpojumus, kurus iespējams, nodrošinātu neklātienē. Daļā gadījumu konsultācijas ļaus atrisināt situāciju, bet citos – ne.
– Tagad aktuāla ir vakcinēšanās pret ērču encefalītu. Daļai bērnu tās pienākas bez maksas. Vai šobrīd ir ieteicams doties uz medicīnas iestādi, lai veiktu vakcināciju, vai labāk atturēties?
– Rīkojumā ir noteikts, ka vakcinācija ir turpināma, izveidojot atsevišķu plūsmu bērniem un pieaugušajiem. Arī šajā gadījumā būtu svarīgi sazināties ar savu ģimenes ārstu, lai saprastu, vai un kā vakcināciju iespējams saņemt.
– Esmu dzirdējusi, ka daži ģimenes ārsti šobrīd nestrādā, jo esošās situācijas dēļ, piemēram, devušies atvaļinājumā. Ko šādā situācijā darīt pacientiem?
– Ja ģimenes ārsts uz laiku pārtrauc sniegt pakalpojumus, viņa pienākumus pārņem aizvietojošais ārsts. Ja nav iespējams kontaktēties ar savu ģimenes ārstu un nav norādīts arī aizvietojošais ārsts, nepieciešams sazināties ar Nacionālo veselības dienestu. Tas radīs risinājumu konkrētā pacienta gadījumā, kā arī pārbaudīs, kādēļ ģimenes ārsta palīdzība nav pieejama.
– Ko rāda statistika uzņemšanas nodaļās un traumpunktos – vai ir palielinājies pacientu skaits?
– Lai arī pacientu plūsma uz ārstniecības iestādēm ir būtiski samazinājusies, jo daļa plānveida pakalpojumu netiek sniegta, nevaram teikt, ka šobrīd palielinājies pacientu skaits uzņemšanā.
– Vai ārsti, kuri sniedz pakalpojumus privātpraksēs, drīkst strādāt, pieņemot plānveida pacientus par maksu?
– Veselības ministrijas rīkojums par pakalpojumu sniegšanu attiecas kā uz iestādēm, kas sniedz valsts apmaksātu veselības aprūpi, tā arī uz privātajiem pakalpojumu sniedzējiem. Taču tas ir privātās ārstniecības iestādes lēmums, kādā formātā darbu turpināt.
– Vai ir aptuvens plāns, kā pierakstu pie speciālistiem realizēs pēc ārkārtas situācijas atcelšanas? Jau tagad cilvēki gaidīja mēnešiem rindā uz ārsta vizīti, tagad tas ilgs gadu un vēl vairāk?
– Tā pacienta, kurš bija pierakstījies uz konsultāciju vai izmeklējumu, dati ir ārstniecības iestādes rīcībā. Loģiskā kārtība varētu būt tāda, ka iestāde sazināsies ar cilvēkiem, kuri rīkojuma dēļ netika pieņemti, pārliecināsies, vai apmeklējums vēl ir aktuāls, un piedāvās jaunu apmeklējuma laiku. Bet mēs noteikti tiksimies ar iestādēm, lai pārrunātu viņu redzējumu, kā šo darbu sākt, un par to informēsim sabiedrību.
Vienmēr ir norādīts, ka cilvēkiem jārūpējas par savu veselību, profilaksi, tad arī dažāda veida infekcijas slimības apdraudēs retāk un tām nebūs smagu komplikāciju. Kā šajā situācijā to īstenot? Turklāt – došanās svaigā gaisā uzlabo imunitāti. Tagad sauklis ir “paliec mājās”. Cilvēki soctīklos norāda, ka šāda rīcība tikai palielina draudus inficēties ar “Covid-19”, jo imunitāte ir novājināta.
Tai sabiedrības daļai, kas neietilpst nevienā no trim grupām – “Covid-19” slimnieki, viņu kontaktpersonas un tie, kuri atgriezušies no ārzemēm –, nav ierobežojumu iziet svaigā gaisā pastaigāt, skriet, nūjot, braukt ar velosipēdu vai citādi būt fiziski aktīvai, kaut vai strādāt dārzā. Vienīgi jāņem vērā, ka nevajadzētu apmeklēt tādas vietas, kur nav iespējams ievērot fizisko distancēšanos.
Individuāli vai kopā ar ģimenes locekļiem, ar kuriem dzīvo vienā mājsaimniecībā, var iziet no mājas. Tas pat būtu vēlams, jo visu laiku nosēdēt telpās cilvēkam ir grūti, arī psiholoģiski. Fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas, lai cilvēks justos labi un varētu uzturēt savu veselību formā.
Uzziņai
Kādu medicīnisko palīdzību šobrīd var saņemt?
◆ Ģimenes ārstu konsultācijas, neatliekamo medicīnisko palīdzību un akūto palīdzību, tajā skaitā izmeklējumus un konsultācijas, vakcināciju, veselības aprūpes pakalpojumus grūtniecēm, onkoloģiskajiem, HIV/AIDS, tuberkulozes, psihiatriskā profila pacientiem.
◆ Veselības aprūpes pakalpojumi pieejami pacientiem pēc traumām, tiem, kuriem nepieciešams nodrošināt terapijas nepārtrauktību. Runa ir par ķīmijterapiju, bioloģiskajiem medikamentiem, orgānu aizstājējterapiju, staru terapiju, dienas stacionāra pakalpojumiem hematoloģijā, metadona aizvietojošo terapiju.
◆ Ārstniecība pacientiem, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionāri neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana.
◆ Pacientiem ar hroniskām saslimšanām pieejamas konsultācijas, daļā gadījumu tās nodrošina attālināti – videoformātā vai telefoniski. Tāpat tās pieejamas lipīgo acu slimību un seksuāli transmisīvo slimību pacientiem.
◆ Zobārstniecības pakalpojumus nodrošina akūtos un neatliekamos gadījumos.
◆ Ambulatorie konsiliji notiek bez pacienta klātesamības.
◆ Akūtā un subakūtā rehabilitācija personām, kurām šī pakalpojuma atlikšana varētu radīt invaliditātes risku vai darbspēju zaudēšanu.
◆ Rehabilitācijas pakalpojumi bērniem, kuriem to atlikšana varētu būt saistīta ar funkcionējošo traucējumu pasliktināšanos.
No 20. aprīļa ārstniecības iestādes atsāka sniegt arī šādus plānveida veselības aprūpes pakalpojumus:◆ valsts organizētā krūts vēža skrīninga izmeklējumus (mamogrāfiju);
◆ ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu ehokardiogrāfijas, ultrasonogrāfijas, rentgenoloģijas, datortomogrāfijas, doplerogrāfijas, kodolmagnētiskās rezonanses, elektrokardiogrāfijas (tai skaitā Holtera monitorēšanas), veloergometrijas un elektroencefalogrāfijas izmeklējumu veikšanu;
◆ pirmreizējas endokrinologa, kardiologa, reimatologa, pneimonologa, oftalmologa un neirologa konsultācijas;
◆ diabētiskās pēdas aprūpi;
◆ zobārstniecībā uzsākto zobu slimību ārstēšanas procesa un iesākto protezēšanas darbu pabeigšanu un ortodontisko ārstēšanu.
Vienlaikus ārstniecības iestādēm ir jāievēro vairāki piesardzības pasākumi. Minētos veselības aprūpes pakalpojumus tās var sniegt laikā no pulksten 9.00 līdz 16.00, nodrošinot atsevišķu pacientu plūsmu. Tāpat jāierobežo pacientu skaits, kas vienlaikus uzturas ārstniecības iestādes telpās, un jānosaka precīzs ierašanās laiks veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai.
Ārstniecības iestādēs gan mediķiem, gan pacientiem jānodrošina individuālie aizsardzības līdzekļi, savukārt pēc katras pacienta vizītes jāveic dezinfekcijas pasākumi.
Ārstniecības iestādēm arī iespēju robežās sākotnēji jānodrošina veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tiem, kuriem iepriekš pieraksts tika atcelts ārkārtējās situācijas dēļ.
AVOTS: VESELĪBAS MINISTRIJA
