Laikraksta “Dzirkstele” 22.maija numurā rubrikā “Mums raksta” bija ievietots materiāls “Varbūt kāds atceras?”, kura autors Felikss T.Ersts aicināja atsaukties cilvēkus, kas kaut ko zina par saimniecību “Ošakakts”.
Laikraksta “Dzirkstele” 22.maija numurā rubrikā “Mums raksta” bija ievietots materiāls “Varbūt kāds atceras?”, kura autors Felikss T.Ersts aicināja atsaukties cilvēkus, kas kaut ko zina par saimniecību “Ošakakts”, kas pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu sākumā atradās kaut kur Kalncempju pagastā, un Jāni Erstu no šīm mājām, kā arī par to, kur viņš apglabāts.
Četras dienas pēc materiāla publicēšanas laikrakstā saņēmām vēstuli no K.Laganovskas (Fēlingas), kura dzīvo Rīgas rajona Salaspils pagasta “Zeltkalnu” mājās.
Viņa raksta: “Varu paziņot Feliksam T.Erstam, ka minētā saimniecība “Ošakakts” atrodas turpat, kur agrāk. Arī nosaukums nav mainīts. Divdesmitajos gados mans tēvs no Jāņa Ersta nopirka apmēram četrus hektārus zemes un uzcēla nelielu mājiņu, kas ir ceļa pretējā pusē, un saucas “Ošiņi”. Apmēram 50 gadus mums “Ošiņos” piederīgo vairs nav, tāpēc māja 1960.gadā tika pārdota.
“Ošakaktu” no J.Ersta nopirka cilvēks, kam uzvārds bija Magaziņš. Tagad “Ošukaktā” dzīvo Magaziņa meitas audžudēls. Žēl, ka mana māmuļa jau divus gadus vairs nav šaisaulē. Viņa zinātu, kur apglabāts J.Ersts.”
K.Laganovska (Fēlinga), kurai šobrīd ir 74 gadi, iesaka Feliksam T.Erstam aprunāties ar “Ošukakta” kaimiņiem, ja vien vēl ir dzīva Anna Gātere, kuras meita ir precējusies ar Metas Magaziņas (uzvārds pēc laulībām – Balode) audžudēlu. Uzvārds Gāters ir Annas pirmslaulību uzvārds, bet tagadējo K.Laganovska nezina.
“”Ošakakts” atrodas Stāmerienas – Kalnienas ceļa malā apmēram 1,5 kilometrus no Kalnienas centra. Braucot no Stāmerienas puses uz Kalnienu, tā atradīsies kreisajā pusē,” raksta K.Laganovska.
Viņa atceras, ka J.Ersts bijis invalīds un piedalījies Latvijas brīvības cīņās, par to viņam piešķirta zeme.
“Cilvēki runāja, ka Magaziņš negodīgi ieguvis viņa zemi un māju. Cik es atceros, J.Ersts dzīvoja viens – Stāmerienas ciemā kādā īrētā istabiņā un strādāja gadījuma darbus. Varbūt par viņu kaut ko vēl atceras Līvija Lielgalve (Patjomka). Iespējams, ka viņa vēl dzīvo Kalnienā. Man “Ošiņos” dzīvoja vectēvs, bet mūsu ģimene tur apmetās tikai krīzes brīžos. Apmēram trīsdesmito gadu sākumā un laikā no 1953. līdz 1960. gadam – pēc Staļina nāves – es tur nedzīvoju, bet tikai braucu ciemos. Arī manas paaudzes cilvēki gandrīz visi ir projām no Stāmerienas un Kalnienas,” raksta K.Laganovska.
