Latvijas Dzelzceļnieku biedrības izdoto Toma Altenberga un Andra Biedriņa grāmatu “Vidzemes bānītis” interesenti atradīs Gulbenes bibliotēkā.
Latvijas Dzelzceļnieku biedrības izdoto Toma Altenberga un Andra Biedriņa grāmatu “Vidzemes bānītis” interesenti atradīs Gulbenes bibliotēkā.
Šaursliežu dzelzceļu ēra Latvijas teritorijā iesākās 1897.gadā, kad pa Valkas – Pērnavas līniju Valkā iebrauca pirmais bānītis.
Gadsimtu mijā jaunais transporta veids bija iekarojis savas pozīcijas kā visefektīvākais sauszemes transporta līdzeklis. Vidzemē līdz Pirmā pasaules kara sākumam privātas sabiedrības uzbūvēja divas līnijas – 750 milimetru platumā. Tās bija: Stukmaņi- Vecgulbene – Alūksne – Valka (1903) un Smiltene – Ainaži (1912). Pirmā no tām savienojās ar Valkas – Pērnavas līniju. Vēlāk divdesmitajos un trīsdesmitajos gados, pēc patstāvīgas Latvijas valsts izveidošanās, dzelzceļus ievērojami uzlaboja, bet sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados, attīstoties autotransportam, vispārējās lietošanas šaursliežu dzelzceļus pamazām likvidēja.
Tikai apstākļu sakritības un sabiedrības spiediena rezultātā ir saglabāts un darbojas Latvijas pēdējais, nepilnus 33 kilometrus garais vispārējās lietošanas šaursliežu dzelzceļa posms Gulbene – Alūksne. Tā nākotnes perspektīvas tiek saistītas ar tūrisma attīstību Ziemeļaustrumu Vidzemē.
Grāmatā apkopota vēsturiska informācija par Stukmaņu – Valkas līnijas būvniecību un pirmajiem darbības gadiem Pirmā un Otrā pasaules kara gados, par ritošo sastāvu, dzelzceļa apbūvi. To labi atspoguļo 1928.gadā sastādītā Latvijas dzelzceļa karte. Tā bagātīgi ilustrēta ar daudzu gadu gaitā savāktiem retiem attēliem, no kuriem lielākā daļa ir publicēta pirmoreiz.
Atsevišķā nodaļā ceļotājs atradīs noderīgas ziņas arī par nozīmīgākajiem kultūrvēsturiskajiem un dabas objektiem bānīša apkārtnē: Alūksnes rajonā – ezeru, pilsdrupām, Tempļa kalnu, Jauno pili un parku, Bībeles muzeju, Glika ozoliem un citu; Gulbenes rajonā – evaņģēliski luterisko baznīcu, komercskolu un pamatskolu, pieminekli Latvijas brīvības cīņās kritušajiem, Stāmerienas muižu un pili, Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcu, Stāmerienas, Pogas un Ludza ezeru, Beļavas un Litenes muižas pilīm un citu.
Informācija grāmatā paralēli latviešu un angļu valodā.
