Jau trešo nedēļu Valsts meža dienests izsludinājis meža ugunsnedrošo laika posmu visā valsts teritorijā, lai iespējami mazāk būtu meža ugunsgrēku.
Jau trešo nedēļu Valsts meža dienests izsludinājis meža ugunsnedrošo laika posmu visā valsts teritorijā, lai iespējami mazāk būtu meža ugunsgrēku.
“Tas nozīmē, ka jebkāda dedzināšana ir jāsaskaņo ar administratīvajā teritorijā esošo valsts mežniecību, jo Ministru kabineta “Ugunsdrošības noteikumi” paredz, ka par dūmu veidošanu, kas var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus, vainīgās personas var saukt pie administratīvās atbildības,” atgādina Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis Andis Caunītis.
Minētajā laika periodā meža īpašniekiem un pārējiem valsts iedzīvotājiem ir paredzēti atsevišķi aizliegumi un rīcības ierobežojumi, kurus diemžēl ne vienmēr ievēro. Rīkojumā noteikts, ka, uzturoties mežā un purvos, aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus un izsmēķus, kā arī kurināt ugunskurus ārpus atbilstoši šim nolūkam ierīkotajām vietām.
“Noteikumos norādīts, cik lielā attālumā no mājām, dažādiem objektiem, ceļiem vai citām joslām atļauts veikt dedzināšanu. Arī mežizstrādātājiem jāpārtrauc zaru un citu koku ciršanas atlikumu dedzināšana. Tikai ar valsts mežniecības atļauju atsevišķos gadījumos tos var dedzināt arī ugunsnedrošajā laika periodā, ņemot vērā arī konkrētos laika apstākļus, piemēram, ja ir ilgstošas lietavas,” skaidro A.Caunītis. Pretējā gadījumā šo darbību uzskatīs par administratīvo pārkāpumu un piemēros administratīvu sodu. Virsmežzinis iesaka atturēties dedzināt pērno zāli, jo šogad jau valstī reģistrēts vairāk nekā pussimts meža ugunsgrēku, ko izraisījusi kūlas dedzināšana, bet pērn fiksēti 1742 meža aizdegšanās gadījumi. Arī Gulbenes rajona Lejasciema mežniecībā tikai ar grūtībām izdevās apturēt ugunsgrēka izplatību.
