Šobrīd Saeimā pārstrādā likumu par dzīvojamo telpu īri. Izstrādāts jauns likums par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā.
Šobrīd Saeimā pārstrādā likumu par dzīvojamo telpu īri. Izstrādāts jauns likums par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā.
“Jaunie likumi vairs nepieļaus situāciju, ka tie iedzīvotāji, kas objektīvi nespēj samaksāt īri un komunālos maksājumus, tiek izlikti uz ielas bez citas dzīvošanai derīgas telpas ierādīšanas,” stāsta 7.Saeimas deputāts, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš. Viņš pārliecinājies, ka tie visbiežāk ir cilvēki, kas ir ne vien trūcīgi, bet vienlaikus arī darba nespējīgi. Tie, kuru ģimenē ir kāds nepilngadīgs bērns. Tās ir personas, kas ir invalīdi un arī pensionāri.
Palīdzēs tiem, kas nespēj rūpēties
Pašvaldības uzskata, ka tām būs ļoti grūti izpildīt likumā iestrādātos noteikumus, bet pašvaldību galvenais pienākums ir nodrošināt elementāru dzīvojamo telpu tiem cilvēkiem, kas nemaksā ļaunprātīgi, bet kuri objektīvi nespēj paši par sevi rūpēties. “Jaunais likums sašaurina to iedzīvotāju kategorijas, kam obligāti ir jāsniedz pašvaldību palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā,” saka J.Lagzdiņš.
Jaunais likums nenosaka, ka automātiski visām ģimenēm, kam ir vairāk nekā trīs bērni, pašvaldībai būtu jāsniedz palīdzība, jo īpaši Rīgā un lielajās pilsētās ir daudzbērnu ģimenes, kuru vecāki ir turīgi un saņem daudz naudas. Tikai vecais padomju laika likums, kas darbojas vēl šobrīd, automātiski nosaka, ka pašvaldībām noteikti jāpalīdz visām daudzbērnu ģimenēm, ka jādod dzīvoklis visām tām ģimenēm, kur viens no bērniem ir invalīds. “Tāpēc jaunajā likumā iestrādājām konceptuāli jaunu un taisnīgu lietu, ka pašvaldība palīdz tikai tiem, kas paši objektīvu apstākļu dēļ nevar par sevi rūpēties,” saka J.Lagzdiņš un uzskata, ka tā ir taisnīga rīcība.
Jāierāda dzīvošanai derīga telpa
Tomēr ir konkrēti gadījumi, ka cilvēks par īres un citu komunālo maksājumu parādiem jau ir izlikts no dzīvokļa un mitinās dzīvošanai nepiemērotās telpās. Skaidrojot šādu situāciju, J.Lagzdiņš uzsver, ka jaunie grozījumi īres līgumā nepieļaus cilvēka izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvošanai derīgas vietas ierādīšanas. “Telpa var būt nelabiekārtota, bet tai jābūt dzīvošanai derīgai, tas ir, apsildāmai, atbilstošai sanitārtehniskiem un būvniecības noteikumiem. Tā var būt nomalē. Pēc jaunā “Palīdzības likuma” pieņemšanas, ja, piemēram, no dzīvokļa ir izlikts invalīds, kas mitinās dārza mājiņā, viņam būs tiesības vērsties pašvaldībā un prasīt ierādīt dzīvošanai derīgu telpu,” skaidro J.Lagzdiņš.
Nauda nepieciešama objektīvu iemeslu dēļ
Jaunie grozījumi “Sociālās palīdzības likumā” garantē jebkuram iedzīvotājam ārkārtīgi minimālu palīdzību no pašvaldībām. “Tas ir 21 lats uz vienu cilvēku, kas ir niecīga summa. Bet gadījumā, ja ir privatizēti dzīvokļi, pašvaldībām ir iespējas cilvēkiem palīdzēt izsniedzot arī pabalstus, lai gan es ļoti labi saprotu to pašvaldību vadītājus, kas, redzēdami, ka ir cilvēki, kuri nestrādā un varbūt nevēlas strādāt, bet meklē palīdzību pašvaldībā. Domāju, ka šādu cilvēku ir mazākumā. Vairākums ir tādu, kam objektīvu apstākļu dēļ nepieciešama nauda,” skaidro J.Lagzdiņš.
Pašvaldības satrauc naudas nepietiekamība
Pašvaldību vadītājus satrauc naudas trūkums. “Finansu ministra Gundara Bērziņa laikā ir panākts, ka pašvaldībām ienākumi kopumā valstī caurmērā ir palielinājušies par 7,8 procentiem. Tas ir vēl nebijis naudas līdzekļu palielinājums. Kopumā valstī pašvaldību finanses ir palielinājušās par 28 miljoniem salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad palielinājums bija tikai divi procenti. Salīdzinājumā ar valsts budžeta pieaugumu tas ir gandrīz trīs reizes vairāk, jo valsts budžetā finansējums ir palielinājies gandrīz par trīs procentiem,” skaidro J.Lagzdiņš.
Nepastāvēs birokrātiska izrakstīšanās sistēma
Pašvaldību vadītājus neapmierina nodoms atcelt pierakstu sistēmu, tāpēc J.Lagzdiņš, mierinot satrauktos iedzīvotājus, skaidro, ka rūpīgi jāsagatavo šo pierakstu sistēmas atcelšana un jārada drošība tam, ka to ļaunprātīgi neizmantos. Vispirms ir jāsagatavo likumdošana konkrētajā jautājumā, tāpēc J.Lagzdiņš domā, ka bezpierakstu sistēma varētu sākt darboties ne ātrāk kā 2003.gadā. “Šinī ziņā viss būs kārtībā,” sola deputāts. J.Lagzdiņš skaidro, ka kārtību nodrošinās dzīvesvietas deklarēšana, kas notiks tikai tad, ja būs saņemta namīpašnieka vai dzīvokļa īpašnieka piekrišana, vai arī persona, kas deklarējas būs attiecīgās ēkas vai dzīvokļa īpašnieks. “Ieviešot dzīvesvietas deklarēšanu, vairs nebūs birokrātiskās izrakstīšanās sistēmas,” saka J.Lagzdiņš.
