Ziemassvētkus svinēt senlatviski – pie augošas eglītes mežā – iesaka Vaidavas zemnieku saimniecības “Silkalni” īpašniece Zeltīte Kaviere. p.
Ziemassvētkus svinēt senlatviski – pie augošas eglītes mežā – iesaka Vaidavas zemnieku saimniecības “Silkalni” īpašniece Zeltīte Kaviere. Viņa ir pārliecināta, ka “senie latvieši necirta eglīti un nenesa uz mājām, bet paši gāja pie eglītes”.
“Kad cilvēki ir aizgājuši pie eglītes un priecājušies par tās skaistumu, mājās pārnāk vairāk vai mazāk nosaluši. Un tad ir jādomā par veselības stiprināšanu,” saka Z.Kaviere.
Kā “pirmā neatliekamā palīdzība” un atspirdzinājums esot Latvijā augušu ārstniecības augu tējas. Derēšot nomierinoša tējiņa, kas Ziemassvētku vakaru vērtīs romantisku. Tās sastavā ir melisa, piparmētra, raudene, sarkanais āboliņš, vīgrieze, kumelīte. “Šāda tēja neradīs miegainību, taču atbrīvos no liekā stresa un uzbudinājuma. Pie tam šāda tēja ir ļoti garšīga,” uzsver Z.Kaviere.
Jāpadomā arī par imūnsistēmas stiprināšanu. Tējā, kas pasargās no saaukstēšanās, ir timiāns, kumelīte, roze, pīlādzis, māllēpe, raudene, avene, ugunspuķe, piparmētra.
“Nevaru nepiemināt arī asinszāli. Tā ir ierakstīta pat Ginesa rekordu grāmatā, jo šis ārstniecības augs der 999 vainām. Otrs tikpat derīgs augs ir raudene. Man žēl, ka daudzi latvieši nepietiekami novērtē šo zālīti. Bet, kas jau nu zina, tie atzīst. Ļoti noderīga ir arī vērmele, nātre, raspodiņš.
Tas viss ir apdziedāts latviešu dainās,” bilst Z.Kaviere.
Ārstniecības augu tējai klāt pieliet viņa vēl iesakot vismaz tējkaroti melnā Rīgas balzama. Arī medus pasēšot itin labi.
Bet Ziemassvētkos, ejot pērties lauku pirtī, noderēšot slota, kam pie sausiem bērza sariņiem klāt pielikti ārstniecības augi. Asinszāle veicinās veselīgumu. Vērmele stiprinās imūnsistēmu. Raudene nomierinās un regulēs vielmaiņu. Tāpat arī vībotnes.
“Silkalnos” ārstniecības augus sāka audzēt 1992.gadā. Šogad raža – 26 ārstniecības augu kultūras – novākta desmit hektāros platību, kur speciāli audzē šos augus. Bet vēl apmēram 40 hektāros brīvā dabā – mežos un pļavās – tiek vākti visi augi, kas noder ārstniecībai.
“Man patīk labestība, kas aug augumā, šo darbu darot. Strādājam visa ģimene. Arī mans vīrs Jānis un trīs bērni – 13, 15 un 16 gadus veci Jānis, Līga un Uģis.
Palīdz arī vanadzēni, kas dara to ar prieku un arī nopelna naudiņu pie mums. Bērni arī iepazīst darbā ārstniecības augus. Agrāk nemaz neesot zinājuši daudzus no tiem. Taču tagad jau pa gabalu redz, kur ir sūrene, kur baltās nātres,” saka Z.Kaviere.
Viņa uzsver, ka Latvijas ārstniecības augi neesot niķīgi. Audzētāji zinot, cik patiesībā pieticīgi tie ir.
“Zāle izaug pati, bet tālāk novākšana, žāvēšana un glabāšana ir ļoti rūpīgi jāveic cilvēkam. Turklāt ārstniecības augi ir jāsavāc īstajā brīdī – ne ātrāk un ne vēlāk,” piebilst
Z. Kaviere.
Savas tējas, galvenokārt to maisījumus, “Silkalnu” saimnieki pārdod gadatirgos un izstādēs. Bet lielākos daudzumus – tonnām asinszāles un raudenes – zemnieki nodod zāļu ražotājiem un aptiekām.
