Gulbenes kultūras centrā paralēli ar mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu jaunās darba sezonas sākumu turpina labiekārtot telpas.
Gulbenes kultūras centrā paralēli ar mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu jaunās darba sezonas sākumu turpina labiekārtot telpas.
“Līdzekļu taupīšanas nolūkā cenšamies iespējami vairāk paveikt ar saviem spēkiem,” saka Gulbenes kultūras centra direktors Egons Kliesmets.
Viņš stāsta, ka kosmētiskais remonts veikts pūtēju orķestra mēģinājumu telpā, mazajā zālē, kas atrodas trešajā stāvā, kā arī kultūras centra mākslinieces telpā. Gaišākas un tīkamākas kļūs arī mākslinieku ģērbtuves. Līdz gada nogalei iecerēts izremontēt arī nelielo virtuves telpu, lai tajā atkal varētu darboties “Rūķu darbnīca”, kā tas bija pērn pirms Ziemassvētkiem.
Kultūras un citu pasākumu apmeklētāji jau ievērojuši, ka šogad skatuve lepojas ar jauniem aizkariem, bet zāle – ar jauniem krēsliem. Nepieciešams sakārtot arī nama elektroietaises. Pilnīgai to nomaiņai ir nepieciešams daudz naudas, bet šim mērķim ir atvēlēti tikai 8000 latu.
“Rīkosim cenu aptaujas konkursu, lai izvēlētos firmu, kas sakārtos elektropievadi tajās vietās, kur tas visvairāk nepieciešams,” stāsta direktors.
Piemēram, tā dēvētie spēka kabeļi pievadāmi lielajai skatītāju zālei, lai tad, kad tiek ieslēgti visi jaudīgie prožektori un pārējais skatuves apgaismojums, nerastos problēmas. Domājot par gaidāmo apkures sezonu, vairākās vietās nomainīs arī radiatoru krānus, lai tie netecētu un būtu iespējams regulēt gaisa temperatūru zālē.
Lai pilnībā sakārtotu kultūras centra telpas, ir vajadzīgi vēl vairāki projekti, kuru summa nav mērāma dažos simtos latu.
Centra darbinieki domā ne tikai pa to, kā iespēju robežās padarīt telpas pievilcīgākas, bet arī par to, kā izdabāt skatītāju gaumei. Izrādās, tas nav vienkārši.
“Piedāvājumu uzstāties kultūras centrā saņemam no daudziem māksliniekiem, bet vairākkārt nākas atteikt, jo viņi prasa samaksu nodrošināt jau iepriekš. Diemžēl nav iespējams paredzēt, cik skatītāju un klausītāju apmeklēs teātra izrādi vai koncertu. Arī biļetēm tad būtu jāmaksā vismaz trīs vai pieci lati, bet cik būs tādu cilvēku, kas varēs atļauties iegādāties biļeti par šādu cenu?” spriež E.Kliesmets.
Viņš stāsta, ka daudzi kolektīvi prasot nodrošināt arī koncerta apskaņošanu, bet esot grūti un pat neiespējami to sagādāt tādā līmenī, kādu vēlas mākslinieki, arī tās īre esot ļoti dārga.
