Vai Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone rīkojās pareizi, iesniegdama atlūgumu?
Raitis Apalups, bijušais Saeimas deputāts
Uz šo ģenerāldirektores rīcību es raugos divējādi. Protams, ka šajā situācijā, kad Ināra Pētersone Valsts ieņēmuma dienesta struktūrā bija uzsākusi veikt pārkārtojumus, saņemot atbalstu no valdības vadītāja Ministru prezidenta Māra Kučinska un arī no tiešās priekšniecības finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas, aiziet no amata nebija pareizi. Tomēr cilvēks ir tikai cilvēks. Acīmredzot I.Pētersones kundzei nebija viegli izturēt to spiedienu, kas nāca no masu medijiem. Arī dienesta iekšējās nesaskaņas, kaut kādas anonīmas sūdzības, jo saprotams, ka ļoti neapmierināti bija tie, kuri tika jau pakļauti un kuri vēl tikai gatavojās rotācijai, kā arī tie, kas pilnībā tika atbrīvoti no darba Valsts ieņēmumu dienestā. Ja sūdzības turklāt vēl ir nepamatotas, ja tajās ir skarti ne tikai ar darbu saistīti jautājumi, bet aizskarta arī personiskā dzīve, tad cilvēks var arī neizturēt. Jāņem vērā, ka ģenerāldirektore ir sieviete, kurai varbūt nervi nav tik stipri kā vīrietim. Manuprāt, I.Pētersones aiziešana no amata ir ļoti liels zaudējums ne tikai Valsts ieņēmumu dienestam. Daudzējādā ziņā no šā dienesta ir atkarīga visas mūsu valsts ekonomika. Pētersones kundze šajā sistēmā strādāja un arī to pietiekami ilgi vadīja, tāpēc viņa bija zinoša par visu. Nebija tā, ka viņa neko nebūtu darījusi. Jau vismaz pāris gadus iepriekš tika veikta darbinieku rotācija. Katrā ziņā es viņu aizstāvu arī tāpēc, ka, kā vairākkārt ir minēts, I.Pētersones darbs ir bijis labāks nekā iepriekšējo dienesta vadītāju darbs. Te es gribu minēt Vladimiru Vaškeviču, kurš trakoti darbojās. Domāju, ka tik briesmīgu cilvēku ieņēmumu dienestā vairs nebija. Tomēr, neapšaubāmi, šajā dienestā ir daudz negodīgu cilvēku. To jau pierāda fakti, kas šodien notiek muitā, kontrabandas apmēri un tamlīdzīgi. Nav viegli iztīrīt tā saucamos negodīguma staļļus. Tiesa, ģenerāldirektore savu lēmumu nemainīgi ir izdarījusi. Atliek vienīgi domāt, ka uz priekšu būs labāk. Galvenais, lai tikai nebūtu sliktāk. Es tomēr sliecos domāt, ka varētu būt sliktāk, diemžēl.
Jānis Jēgers, lauksaimnieks
Šodien ir grūti pateikt, kuri – labie vai sliktie – izdarīja spiedienu, lai ģenerāldirektore aizietu no amata. Mums jau nekad visu līdz galam neizstāsta. Cik man zināms, tad bija cilvēki, kuri sāka interesēties arī par I.Pētersones īpašumiem. Varbūt arī tas kaut ko ietekmēja. Var runāt un spriedelēt, bet mūsu valstī par labāku izvēlas daudz ko noklusēt. Saka, mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, bet, manuprāt, esam aizgājuši jau tālu prom no demokrātijas. Iespējams, lēmuma pieņemšanu iespaidoja arī noziedzīgās struktūrvienības, izplatot kaut kādu dezinformāciju. Runājot tieši par Valsts ieņēmumu dienesta negodīgo darbinieku rotāciju, manuprāt, tas nav normāli, ka negodīgu cilvēku novirza citā amatā. Tādi cilvēki ir jāatbrīvo no amata vispār un, pierādot kukuļņemšanu, jāliek cietumā. Kamēr tas nenotiks, nekas nemainīsies. Šo kukuļņēmēju vietā nāks nākamie. Pie mums jau ir tā, ka cietumā sēdina to, kurš lielveikalā ir nozadzis kukuli maizes. Lielos amatos esošiem negodīgiem cilvēkiem vēl piešķir Triju Zvaigžņu ordeni. Manis sacītais izklausās skarbi, bet tā tas.
Aivars Rakstiņš, pašvaldības vadītājs
Neesmu īpaši iedziļinājies Valsts ieņēmumu dienesta darbā, bet noteikti šādai dienesta vadības rīcībai bija savi iemesli. Tas varētu būt gan uz viņu izdarītais spiediens, gan cilvēka paša apziņa, ka tomēr neizdosies tikt ar visu galā un iesākto novest līdz galam. Tā tas ir jebkuram vadītājam, jo vadītājs ir tas cilvēks, kurš cieš par savu padoto darbiem un nedarbiem. Varētu būt, ka bija kāds, kuram nepatika darbinieku rotācija. Iespējams, uz šo lēmumu pamudināja arī tas, ka tika izjaukta I.Pētersones komanda, uz kuras viņa balstījās. Vadītājs bez komandas arī nav vadītājs, jo viņam nav atbalsta. Ja blakām nav lojālu cilvēku, tad strādāt ir ļoti grūti. Tā tas ir jebkurā darbā. Man prātā ir palicis gadījums, kad uz kolhozu atnāca jauns tā priekšsēdētājs. Viņam nebija savas komandas. Cilvēks nokļuva ārstniecības iestādē, kur ārstē nervus, jo katrai jaunā priekšsēdētāja rīcībai bija desmit pretdarbības. Nevaru pateikt, vai cilvēks, kurš nāks I.Pētersones vietā, būs labāks vai sliktāks. Noteikti viss būs citādāk – par to gan esmu pārliecināts.
