Es jums teikšu tā. Laikam taču neesat trešdien kārtīgi manu – Antona – vārdadienu nosvinējuši. Par Dieva sodību ir sācies Antona Lielais Aukstums. He, he. Kā jums patīk šitādi laiki mūsu mērijā?
Es jums teikšu tā. Laikam taču neesat trešdien kārtīgi manu – Antona – vārdadienu nosvinējuši. Par Dieva sodību ir sācies Antona Lielais Aukstums. He, he. Kā jums patīk šitādi laiki mūsu mērijā? Iesaku ar steigu man pielabināties, nākt pie manis ar visādām dāvanām (vēlams – sīvām; bet vajag arī zaceni), godāt un mīlēt mani. Tad varbūt būsiet man pielabinājušies un sals manā sirdī atlaidīsies…
Par ko tik man nesūdzas tauta! Radiatori un trubas plīstot, karstais ūdens esot par remdenu vai arī tāda nav nemaz, autiņu iekšās iestrēgstot lāstekas, bet, kājām ejot uz darbu, liekoties, ka deguns ir atmiris un nokritīs pavisam. Eh! Sals ir kā Sibīrijā. Kreftīgs. Tad nu, mīļie mani, novērtējiet reizi par visām reizēm, cik labi, ka neatkarīgo Latviju nosargājām un mūs no barikādēm pa taisno nenosūtīja katorgā. Tad mums katru gadu visu ziemu būtu jādzīvo šitādā aukstumā. Un beigsim reiz čīkstēt! Mana laulene Antonija ar sēž dzīvoklī un vaid. Kur skatoties komunālie dienesti, kur miesta vadība, kur automašīnu ražotāji! Neviens neesot gatavs pakalpot tautai šitādos ekstrēmos apstākļos. Tfuu! Bet mana sievasmāte sēž savā privātmājiņā divos kažokos un nevienu nevaino. A ko vainosi? Jā, istabās ir tikai desmit grādu, kaut krāsnis kuras sprakstēdamas. Bet mājai logi nav siltināti, sienas – tāpat. Nu ja, jūs teiksiet, kas tad cits vainīgs kā vien znots, tas ir, es, Antons. Jā. Nu ir tāda lieta. Nāksies sievasmāti ekstrēmo apstākļu dēļ ņemt uz dzīvokli pie sevis un sasildīt. Citādi vēl varu palikt bez sievasmātes.
Nu tad tā. Manai Antonijai, redziet, arī dzīvoklī ir par aukstu. Mums te
17 grādu. Gana! Pilnīgi gana! Mana Antonija gan brēc, ka neesmu logus nopakojis, neesmu sienas apšuvis. Eh! A es Antonijai saku tā. Vajag vairāk pa virtuvi strādāt, cepeškrāsni darbināt. Būs divi zaķi uzreiz gar zemi – i gards ēdiens, kas silda no iekšpuses, i siltums visā dzīvoklī. Un vēl es jums teikšu tā. Vīri, vairāk vingriniet savas sievas! Ir jāsporto. Guļamistabā. Tā, lai sievām elpa aizrautos. Tad viņām nebūs ne spēka, ne gribēšanas… hm, aukstumu saviem vīriešiem pārmest. Es, ziniet, esmu pa ziemu palicis slinks, uzaudzējis vēderiņu un kļuvis seksuāli nepieejams – kā tāds sniegavīrs. Sākšu sevi atkausēt. Skat, i dabā ar sals atlaidīsies. Vai ne? Ha, ha, ha… Ai, Antonija atkal bļauj, ka pagrabā kartupeļi esot apsaluši, es, makans tāds, neesot pagrabu nosiltinājis, neesot sekojis, lai pagraba durvis vienmēr būtu cieši aizvērtas, noslēgtas. Kas es sievai kāds šveicars esmu, vai? Ko es varu iesākt pret dabas stihiju? Ai, jāskrien uz veikalu, jāsapērk ēdamais nedēļai uz priekšu. Ja nu aukstuma dēļ produktu piegāde veikalam apstājas, ja nu pašu veikalu slēdz? Ko tad es ēdīšu, ko dzeršu?!
Jūsu Antons
