“Ū – u! Ū – u!” dzied balss, un piebalso ģitāra. Sauc tevi un vaicā:”Vai sadzirdēji? Vai saklausīji un apjauti dimensijas?
“Ū – u! Ū – u!” dzied balss, un piebalso ģitāra. Sauc tevi un vaicā: “Vai sadzirdēji? Vai saklausīji un apjauti dimensijas? To, ka upei ir divi krasti. Vienpus var būt remdenība, kamēr otrā pusē – dzirksts. Vidū – viļņojums un dzīles. Pārkļūsi?”
Tā ar dziesmu par upi Aigara Jirgena dzejas lasījumu izskaņā klausītājus jundīja dziedonis Hardijs Madzulis. Tas notika 23.novembra vakarā, kad autors A.Jirgens gulbeniešiem šķīra savu lirisko dzeju krājumu “Tas nav vēl rudens”. Un vārda dvēseli spilgtināja mūzika, ko sniedza H.Madzulis.
Šo iespēju – dažas stundas būt ar vārda un melodijas miju – mums kārtējo reizi uzdāvināja rajona bibliotēkas darbinieki. Šoreiz arī kā velti lasītāju kluba “Rondo” piecu gadu darbības atskatam.
Tie, kas ieklausījušies, mājup gājām bagātāki. Ar atvērtāku apkārtskatu. Gan paši sevī un līdzcilvēkā, gan tobrīd baltin baltajā ārā, kur, piemēram, pa ceļam pasveicinājām tikko apdziedāto kastani. Tā ir: tas pieder mums ar šo sniega ietērpu, ar ziedu svecēm pavasarī, ar brūnajām acīm un krītošo lapu zvaigznēm rudenī.
Vakara gaitā tikām vesti cauri gadalaikiem. Un tie – kā dabā, tā cilvēka mūžā, kur vaļā un ciet vērušās balto ziedu durvis, kur ziedējusi migla un vijies un vērpies daudz kas cits. Ilgas un gaidas. Tikšanās un atvadas. Arī – “man nevajag drusku, drumstalu…”.
Par radīto sirsnīgo noskaņu viesiem paldies teica klausītāji, kluba “Rondo” dalībnieces Daina Apsīte un Antoņina Kalniņa, šīs sastapšanās organizatore Iveta Krūmiņa, minētā kluba prezidente.
“Ū – u!” ir ticis saukts daudzkārt. Pavēros atpakaļ viena mēneša ietvaros vien. Tur mūsu Antras – dzīvē dižmākslinieces Antras Liedskalniņas – atceres brīdis viņas dzimšanas dienā ar iespēju būt kopā vairāku lugu iestudējumos Latvijas Nacionālajā teātrī un aktrises 50 gadu jubilejā uz tā skatuves. Tur apsveicēju skaitā arī pašu māju kādreizējais jaunais censonis Robis, proti, Roberts Ligers (tas pats, kura “Pantomīmai” nupat 45 gadu jubileja). Retā iespēja tika radīta ar fragmentiem no ierakstu lentēm.
Pāris nedēļas vēlāk, bibliotēkas sarīkots, cits lappušu šķīrums. Ciemos – Latvijas vēstures pētnieks Jānis Lejiņš, šogad iznākušā romāna “Zīmogs sarkanā vaskā” autors, kas iepazīstināja ar mūsu valsts senatni savu pētījumu aspektā.
Vēl pēc dažām dienām šīs kultūras iestādes sarīkotās izstādes “Vārdi un toņi Ziemeļos” jauks kulminācijas brīdis bija jauna tikšanās. Tā – ar dziedoni Laimi Rācenāju, kad kļuvām viņa izpildīto dziesmu klausītāji. Dziesmu – ziemeļtautu valodās un viņiem raksturīgajos toņos.
Kā te lai nerunā par dāvināšanu! Turklāt pat elementārākajā izpausmē – viss te minētais bija bezmaksas pulcinājums. Paldies! – tas te paliek vienīgais.
“Ū – u! Ū – u!” sauks atkal droši vien te citureiz. Atsauksimies! Paši sevis labad. Katrai balsij ir sava atbalss.
