Droši vien ikvienam no mums ir gadījies kāds nepatīkams moments, iepērkoties veikalā. It kā tādi sīkumi: neiedots čeks, aizmirsta uzlīme, nepareiza vai nesaprotama cena, nelaipna pārdevēja un tamlīdzīgi.
Un tomēr pēc tam kādu brīdi jūties slikti, kad, atstājot veikalu, aptver notikušo. Lūk, vēl viens gadījums no šīs sērijas. Gadiem strādājusi jauka kasiere apmācīja topošo kasieri. Kad sieviete klusiņām jautāja savai darbaudzinātājai, vai saldētie dārzeņi jāieliek vēl vienā maisiņā, darbaudzinātāja tikpat klusi atbildēja: “Vari nelikt.” To var iztulkot kā “dari, kā gribi” vai “šai pircējai vari nelikt”. Tā vietā, lai pateiktu, kā ir jādara pareizi, viņa atļāva jaunajai darbiniecei izvēlēties, turklāt – pircējam dzirdot. Protams, jaunā kasiere produktus maisiņā neielika… Rodas jautājums: kā tad īsti ir pareizi? Parasti kasieres šādus un līdzīgus produktus, kas ir mitri un auksti, tomēr ievieto vēl vienā maisiņā. Un tas ir patīkami pircējam! Skaidrs, ka arī pats pircējs var savu preci ievietot vēl vienā maisiņā, bet ne visur pie konkrētā produkta ir atrodami šie maisiņi, tāpēc reizēm jāiet pa veikalu vairākas reizes no viena gala līdz otram. Patiesībā problēma ir ne jau tajā nelaimīgajā maisiņā, bet gan attieksmē pret pircēju. Jau pašā sākumā veikala darbiniekam tiek iemācīts, ka pret pircēju var izturēties dažādi – kā ienāk prātā. Bet katram veikalam taču ir savi noteikumi. Protams, cilvēki vien esam, tomēr diezin vai, piemēram, pēc uzbļāviena par nesaprotamu cenu: ”Lasīt vajag!” – garastāvokli uzlabos novēlējums: “Jauku dienu…”