Vai pašvaldības policisti var neievērot Ceļu satiksmes noteikumus?
No mutes mutē pagājušajā nedēļā Gulbenē ceļoja vēsts, ka it kā policijas “busiņš” uz gājēju pārejas netālu no veikala “Elvi” esot notriecis sākumskolas vecuma zēnu. Puika nokritis, tad piecēlies un nogājis malā, noliecies pie savām kājām.
Tad no policijas “busiņa” izkāpusi blakus šoferim sēdējusī sieviete un esot sākusi uz puiku skaļi kliegt. Notikumam bija aculiecinieki, kuri gan nesagaidīja, kā viss atrisinājās līdz galam, jo devās tālāk savās ikdienas gaitās. Arī precīzu notikuma dienu un laiku “Dzirkstelei” sākumā noskaidrot neizdevās.
Sazinoties ar Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdzi Ilzi Unguri, “Dzirkstele” noskaidroja, ka Valsts policijas “busiņš” negadījumā nav iesaistīts. Viņa lūdza precizēt liecinieku teikto, kāds izskatījās šis transportlīdzeklis. Atklājās, ka negadījuma dalībnieks ir Gulbenes novada pašvaldības policijas “busiņš”. “Jautājums ir viens – kāpēc pašvaldības policijas “busiņa” vadītājs par notikušo neziņoja Valsts policijai, kā to prasa likums? Skumji un bezatbildīgi!” komentēja I.Ungure.
Piektdien, 31.oktobrī, “Dzirkstele” piezvanīja uz novada pašvaldības policijas dežūrtālruni un jautāja, kāpēc šis negadījums tika noklusēts. “Mēs neko neesam noklusējuši,” atbildēja inspektore Kristīne Saulīte un atklāja, ka tieši viņa negadījuma brīdī 24.oktobrī aptuveni pulksten 15.00 ir sēdējusi blakus šoferim Alvim Makejevam pašvaldības policijas “busiņā”. “Mēs nenoliedzam savu vainu,” teica K.Saulīte. Tomēr viņa pretēji aculiecinieku paustajam apgalvoja, ka nav kliegusi uz bērnu tūlīt pēc negadījuma. Tālāk K.Saulīte stāstīja: “Mēs ar to bērnu pusstundu, var teikt, runājām, kamēr dabūjām informāciju, kur ir mamma.”
No pašvaldības policistes teiktā izriet, ka, nebūdama mediķe, viņa izvērtēja cietušā veselības stāvokli un secināja, ka ātrā palīdzība nav jāizsauc. “Bērns nebija tā notriekts, ka viņš būtu jāved pie “ātrajiem”. Viņam pilnīgi nekā nebija! Mēs to bērnu aizvedām līdz mammai,” teica K.Saulīte. Viņa uzsvēra, ka “bērns tika atrādīts” mātei un pēc tam nedēļas laikā “bērna vecāki nav nākuši” skaidroties uz pašvaldības policiju. Uz jautājumu, kāpēc šis notikums nav reģistrēts Valsts policijā, kāpēc nav informēta ceļu policija, K.Saulīte atbildēja: “A kāpēc mums būtu jāziņo?” Viņai tā esot pirmā dzirdēšana. K.Saulīte arī dalījās ar savu līdzšinējo pašvaldības policistes pieredzi: “Rīgā esmu strādājusi. Ir gadījies. Mēs nekad neesam ziņojuši, ja cilvēks ir patstāvīgi pats piecēlies un mēs esam viņu nogādājuši.”
Par konkrēto neseno Gulbenes gadījumu ar zēnu K.Saulīte teica tā: “Pēc mana skatījuma, bērns bija vainīgs. Viņš bija domājis: ja viena josla stāv (automašīnas – red.), tad arī otra josla stāv, mūsējā. Viņš nepārliecinājās, ka no otras puses var nākt mašīna. Mums tas bērns parādījās pēkšņi.”
“Bērns nevis tika notriekts, bet viņš paskrēja zem “busa”, jo tur bija automašīnas priekšā un nevarēja redzēt,” sazinoties ar “Dzirksteli, uzsvēra novada pašvaldības policijas priekšnieka vietas izpildītājs Imants Kublačovs. Viņš vēl piebilda, ka pašvaldības policijas “buss” tajā brīdī “principā stāvēja” un gulbenieši baumojot, “nepareizi pasniedz to visu”. Pašvaldības policisti notikuma vietā esot aizturējuši zēnu, sameklējuši viņa mammu, kura “ļoti atvainojās, ka ir pametusi savu bērnu bez uzraudzības”. Pēc I.Kublačova domām, tādējādi incidents bija izsmelts un nebija nekādas vajadzības par notikušo ziņot Valsts policijai. I.Kublačovs klāstīja: “Mēs varējām uzrakstīt administratīvo protokolu mammai, ka bija pametusi bez uzraudzības bērnu līdz septiņu gadu vecumam (kā to nosaka Bērnu tiesību aizsardzības likums – red.), bet mēs to neizdarījām. Viņa teica – viņš pats vainīgs, ka ir aizmucis no mammas.”
Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors Aivars Circens, no “Dzirksteles” uzzinādams par šo negadījumu, ieteica novada pašvaldības policijas darbiniekiem rūpīgi izlasīt Ceļu satiksmes noteikumus. Tur ir formulēts, kādai ir jābūt transportlīdzekļa vadītāja rīcībai pēc ceļu satiksmes negadījuma – ja ir cietuši cilvēki, transportlīdzeklim nekavējoties – jāapstājas un jāpaliek negadījuma vietā, jāiededz avārijas gaismas signalizācija un jāuzstāda avārijas zīme, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā jābrīdina pārējie ceļu satiksmes dalībnieki par ceļu satiksmes negadījumu. Turklāt jādara viss iespējamais, lai cietušajam sniegtu pirmo palīdzību, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība vai glābšanas dienests, bet, ja tas nav iespējams, ar savu vai citu garām braucošu transportlīdzekli jānogādā cietušais tuvākajā ārstniecības iestādē un pašam jāatgriežas negadījuma vietā. Jādara viss iespējamais, lai negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, jāpieraksta aculiecinieku vārdi, uzvārdi un adreses.
“Ja ceļu satiksmes negadījumā ir nodarīts jebkāds kaitējums jebkādai trešajai/citai personai, nevis pašam autovadītājam, obligāti ir jāizsauc Valsts policija. Neskatoties ne uz kādiem apstākļiem! Ir viņš (šoferis – red.) vainīgs vai nav vainīgs, viņam nav tiesību to pašam izvērtēt! Ja cilvēki nepārzina Ceļu satiksmes noteikumus, kādas tiesības viņiem ir vadīt transportlīdzekli! Vēl jo vairāk pašvaldības policijas darbiniekiem! Ir jānotiek dienesta izmeklēšanai par šo faktu,” teica A.Circens. Valsts policijai var neziņot tikai par tādiem negadījumiem, kuros cietis vienīgi pats autovadītājs un viņa personiskais transportlīdzeklis, bet, nav cietis neviens cits un nekas cits. A.Circens norādīja, ka šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka pašvaldības policisti izdarījuši pārkāpumu, neziņodami Valsts policijai par negadījumu ar zēnu. “Vai viņi ir pārkāpēji arī pašā ceļu satiksmes negadījumā? Pilnīgi iespējams, ka nav. Taču tas nedeva tiesības pamest notikuma vietu. Tādi ir Ceļu satiksmes noteikumi,” uzsver virsprokurors.
“Dzirkstelei” izdevās sazināties ar incidentā cietušā zēna mammu, kura pastāstīja, ka dēlam ir astoņi gadi un viņš mācās 2.klasē. Puika pēc negadījuma esot bijis ļoti nobijies, pat nav pastāstījis mātei, uz kuras tieši gājēju pārejas viņš pakļuvis zem auto. Mamma zināja teikt, ka pēc negadījuma notikuma vietā dēls esot pat bēdzis no pašvaldības policistiem, kuri skrējuši viņam pakaļ. Zēnam pēc notikušā veselības pasliktināšanos māte nav novērojusi. Par notikušo sieviete teica: “Ļaunu prātu es neturu. Nekas liels tur nav bijis. Bērni ir bērni. Pārskrien ielu… Ir tā, kā ir.” Sieviete uztraucās, no “Dzirksteles” uzzinot, ka taps raksts par šo incidentu. Bija sajūta, ka visu vainu par notikušo viņa uzņēmusies uz saviem un dēla pleciem. “Dzirkstelei” neizdevās noskaidrot, vai pēc notikušā zēns ir saņēmis konsultāciju pie ārsta un psihologa.
