Pie Dzirnavu dambja tuvākajā laikā plānots izlikt 50 vakcīnas – tabletes -, kas domātas ūdriem, lai tie iegūtu imunitāti pret trakumsērgu. Par to atgādina Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes darbinieki.
Pie Dzirnavu dambja tuvākajā laikā plānots izlikt 50 vakcīnas – tabletes -, kas domātas ūdriem, lai tie iegūtu imunitāti pret trakumsērgu. Par to atgādina Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes darbinieki.
Viņi atzīst, ka nav pārliecības, vai ūdri patiešām šīs vakcīnas apēdīs. Ūdrs esot plēsoņa, kas neēd maitu. Sauszemē šis dzīvnieks uzturas reti, iznirst no ūdens tikai, lai apēstu noķerto zivi vai vardi. Vakcīnas izlikšanas laikā Gulbenes iedzīvotājus brīdinās nelaist brīvā vaļā suņus un kaķus, kā arī lūgs piekodināt bērnus neaiztikt vakcīnas tabletes, kas ir līdzīgas šokolādes gabaliņiem. Ja tomēr kāds suns vai kaķis apēdīs šo vakcīnu, iznākums var būt divējāds. Ja dzīvnieks ir vesels, nekas ļauns nenotiks, bet, ja tas jau inficējies, būdams kontaktā ar trakumsērgas skartu citu dzīvnieku, tad ātrāk iestāsies nāve.
Jau rakstījām, ka šonedēļ veterinārārste Ilze Mezīte kopā ar Gulbenes rajona policijas pārvaldes darbinieku apseko 45 dzīvojamās mājas, lai vakcinētu suņus un kaķus pret trakumsērgu, bet, ja iedzīvotāji to atteiksies darīt, dzīvniekus iemidzinās. Visus veterināros pakalpojumus jāapmaksā iedzīvotājiem.
Gulbenes rajonā šogad trakumsērga konstatēta jau 36 dzīvniekiem, galvenokārt meža zvēriem. Sabiedrības veselības aģentūras Gulbenes filiāles epidemioloģe Jekaterina Turka laikrakstu informē, ka šogad Gulbenes rajonā pret trakumsērgu vakcinēti jau aptuveni 250 cilvēki.
Katru gadu Latvijā (pēc kontakta ar slimiem dzīvniekiem vai dzīvniekiem ar aizdomām par trakumsērgu) vakcinē 8000 līdz 9000 cilvēkus. 1993.gadā reģistrēts pēdējais apstiprinātais saslimšanas gadījums ar trakumsērgu cilvēkam. Pēdējā laikā gadā valstī reģistrē apmēram 500 saslimšanas gadījumus ar trakumsērgu dzīvniekiem.
J.Turka atgādina, ka trakumsērga pēc slimības simptomu parādīšanās nav ārstējama. Trakumsērgas vīruss inficē centrālo nervu sistēmu, izraisot tās smagus bojājumus. Slimība vienmēr beidzas ar nāvi. No saslimšanas inficēto personu var pasargāt vienīgi nekavējoties sākta vakcinācija.
Trakumsērgas vīruss izraisa akūtu encefalītu visiem siltasiņu dzīvniekiem un cilvēkiem. Latvijā izplatītākais trakumsērgas izplatītājs dabā ir lapsas un jenotsuņi, no tiem parasti inficējas mājdzīvnieki – suņi, kaķi, kā arī lopi – galvenokārt ganībās. Sīkie zīdītāji – vāveres, peles, žurkas, zaķi – inficējas reti. Saslimušajiem dzīvniekiem novērojama uzvedības maiņa – tiem raksturīga vēlme tuvoties cilvēkam, dzīvnieki parasti kļūst agresīvi.
