Uz dažiem “Dzirksteles” jautājumiem ir aicinājām atbildēt konkursa “Mis un Misters Gulbene” organizatori Ingu Troici.
Uz dažiem “Dzirksteles” jautājumiem ir aicinājām atbildēt konkursa “Mis un Misters Gulbene” organizatori Ingu Troici.
– Šobrīd vairāk esi rīdziniece vai gulbeniete?
– Darbs man ir Rīgā, tomēr sirds joprojām ir Gulbenē, jo mājas, mamma, draugi – tas viss vēl ir šeit, protams, arī konkursa “Mis un Misters Gulbene” bijušie un nākamie dalībnieki. Un konkursa norises vieta ir Gulbene.
– Vai tev Rīgā netraucē raksturīgā gulbeniešu izloksne? Vai tā netraucē konkursantiem?
– Sākumā likās, ka traucēs, kaut gan man šajā ziņā ir pieredze. Kad man bija 11 gadu, es aizbraucu mācīties uz Jelgavu (tas viss bija saistīts ar manu vēlēšanos dejot baletu, ko arī darīju), un tad es saskāros ar apziņu – runāju kā īsta gulbeniete. Toreiz Jelgavā iemācījos pielāgoties tam dialektam, kādā runā cilvēki konkrētajā vidē. Tagad es dzīvoju Rīgas centrā un visapkārt ir vidzemnieki un latgalieši – gan iestādēs, gan veikalos, tāpēc problēmu nav! Domāju, ka mūsdienu jaunieši ir tik pašpārliecināti, ka viņiem pielāgoties nākas vieglāk nekā gados vecākiem cilvēkiem. Domāju, ka viņiem šķērslis karjerā nav un nevar būt Gulbenes izloksne.
– Ko nozīmē būt skaistam?
– Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, bet uzskatu, ka skaistuma izpratne nemainās. Skaistais vienmēr piesaista. Protams, atbilstoši laikmetam un videi. Es vienmēr esmu teikusi, ka skaista var būt jebkura sieviete un jebkurš vīrietis, viss atkarīgs no audzināšanas, nekādā ziņā no maka biezuma, kā daži domā. Es vienmēr cenšos būt skaista, neatkarīgi no dzīves situācijas un tā, vai tobrīd makā ir nauda vai nav.
– Tu sevi uzskati par skaistu?
– Būt skaistam – tas nozīmē par sevi rūpēties no agras bērnības. Jaunībā skaistuma efektu var panākt ar minimāliem līdzekļiem. Tad kosmētika tikpat kā nav vajadzīga. Nav pat ieteicams ar to pārāk aizrauties. 13 gados meitenei ir jāizskatās atbilstoši savam vecumam. Tikai tad viņa būs skaista. Dzīve un skaistums nevar beigties kaut kādā noteiktā vecumā, skaistam jābūt visu mūžu. Skaistums ir harmonija starp ārējo un iekšējo būtību. Es sevi uzskatu par skaistu. Jā, tagad es to varu teikt, jo domāju, ka māku būt skaista. Tā šķiet arī tad, kad citi apgalvo pretējo. Esmu skaista, kad esmu laimīga.
– Vai tevi piesaista skaistais?
– Protams. Cilvēkiem vienmēr ir gribējies būt skaistā tuvumā. Tāda ir mūsu būtība. Nezinu nevienu, kurš izvēlē starp glītu un neglītu dotu priekšroku otrajam. To nedarītu pat mācītājs, kur nu vēl grēcinieks! Arī mani saista skaistais, esmu to teikusi un saku vēlreiz: man ļoti patīk skaistas lietas. Taču tagad arī skatos, lai šīs lietas būtu praktiskas. Skaisti cilvēki… Tas ir kas īpašs. Viņus vajag vērot no attāluma. Katram taču ir tuvie cilvēki. Parasti skaistie cilvēki ne visai labprāt šo cilvēku loku paplašina. Man skaisti šķiet visi cilvēki, kas ir man tuvo ļaužu lokā, visi, kas ir ap mani.
– Vai tiešām tici, ka cilvēks spēj būt skaists visu laiku?
– Nevis var būt, bet ir jābūt skaistam visu dzīvi! Neglīts vari kļūt vienā mirklī (šis mirklis var piezagties nemanot un pēkšņi gan finansiālu grūtību dēļ, gan emocionāla pārdzīvojuma rezultātā). Ja tikai pieļaujam, ka apstākļi vai emocionāls satricinājums mūs sagrauj, tad ir grūti atkal “ieiet sliedēs”, mīlēt, cienīt sevi, vēlēties atkal būt skaistam un panākt to. Tomēr nevajadzētu nokārt galvu!
– Jaunība un skaistums – vai tie ir sinonīmi?
– Jā, tie ir sinonīmi, jo jaunība ir skaista pati par sevi, bet vārdam “skaists” sinonīms ir arī vārds “laimīgs”.
– Reizēm saka, ka skaistie nav visai gudri…
– Arī starp skaistajiem cilvēkiem, tāpat kā starp visiem citiem, mēdz būt gan gudrie, gan ne tik gudrie. Taču, ja skaistais cilvēks ir arī gudrs, tad viņam ir milzīgs spēks!
– Skaistajam atliek laiks vienīgi skaistuma kopšanai. Vai piekrīti?
– Katrā ziņā skaistumu kopt ir vieglāk nekā mazdārziņu..
