Lai gan ir daudz godīgu makšķernieku, ir arī tādi, kas domā tikai par sevi un savu lielo lomu.
Lai gan ir daudz godīgu makšķernieku, ir arī tādi, kas domā tikai par sevi un savu lielo lomu. Ik gadu par zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem tiek sodīts daudz maluzvejnieku.
Sabiedriskais vides inspektors Viktors Podziņš atklāj, ka pārkāpumi vairāk tiek konstatēti vasarā, jo tad ir vieglāk ielikt tīklus. Ziemā pārsvarā tiek ķertas zemmēra līdaciņas, kuras nedrīkst ķert. “Arī ziemā tiek likti tīkli, taču tas ir diezgan sarežģīti – makšķernieki tam ir par slinku,” stāsta inspektors.
V.Podziņš par inspektoru nolēmis kļūt, jo redzējis, ka visi ņem, ko vien var paņemt.
“Man ļoti sāpēja tas, kas notiek ezeros. Pats arī esmu makšķernieks, bet kāpēc man vajadzētu braukt makšķerēt pa pasauli, ja turpat pie mājām ir Stāmerienas ezers?” spriež V.Podziņš.
Inspektoram ir tiesības iet klāt pie makšķerniekiem un lūgt uzrādīt makšķernieka karti. “Makšķerēšanas kartes lielākajai daļai makšķernieku ir. Ir, protams, arī svētdienas makšķernieki, taču to jau var redzēt pēc inventāra. Ja cilvēks nav pārkāpis likumu, es nemaz neeju klāt. Es parasti pats makšķerēju un netraucēju cilvēkiem, bet, redzot, ka viņš dara kaut ko neatļautu, dodos klāt un sāku iztaujāt,” stāsta inspektors. Viņš atklāj, ka bieži vien saņem arī zvanus no citiem cilvēkiem, kas pamanījuši maluzvejniekus.
“Ja ir nopietni maluzvejnieki, saucu palīgā Madonas Reģionālās vides pārvaldes inspektorus. Ja gribam, lai zivis būtu, pašiem par to jārūpējas,” atzīst V.Podziņš. Bieži vien kopā ar Madonas Reģionālās vides pārvaldes inspektoriem tiek rīkoti arī reidi.
“Sodi par pārkāpumiem ir lieli, var uzlikt naudas sodu pat līdz 250 latiem, savukārt, ja divreiz gadā ir bijis aizturēts, var ierosināt arī krimināllietu. Es gan sodus neuzlieku, manā kompetencē ir sastādīt administratīvo protokolu un nodot izskatīt administratīvai komitejai, kas lemj, kādu sodu piemērot,” skaidro inspektors.
J.Podziņš uzskata, ka par inspektoru varētu būt katrs godīgais makšķernieks. “Tādu mums ir diezgan daudz – tas arī priecē, ka cilvēki makšķerē prieka un atpūtas pēc un viņiem patīk pacīnīties ar lielu zivi, kā arī zināt, ka nākamreiz, atbraucot uz ezeru, viņš atkal varēs kaut ko noķert,” saka V.Podziņš.
