Budapešta, 6.aug., LETA–AFP. Arheologi Ungārijas ziemeļos atraduši astoņus miljonus gadu vecu ciprešu mežu, kas ir labi saglabājies un nav pārakmeņojies.
“Šis atklājums ir ārkārtējs, jo koki saglabājuši savu koka struktūru. Tie nav nedz pārvērtušies oglē, nedz pārakmeņojušies,” ziņu aģentūrai AFP sacīja Otto Hermana muzeja direktora vietnieks un arheoloģijas nodaļas vadītājs Tamass Puštais, kas pārraudzīja izrakumus.
Arheologi paziņoja par atradumu pagājušajā nedēļā, pēc tam, kad Bukabranijas raktuvēs atrada noslēpumaino ciprešu mežu.
Ogļrači, kas strādā brūnogļu raktuvēs, no sākuma atraka vairāku koku stumbrus, kas bija pārvērtušies oglē, kas ir parasta parādība šādā vidē.
“Taču zemāk mēs atradām 16 kokus, kas bija palikuši tajā pašā vietā, kur tie auga pirms astoņiem miljoniem gadu, un tie ir ļoti labi saglabājušies,” stāstīja Puštais.
Lai apskatītu šos senos kokus, ir jānokāpj aptuveni 60 metrus dziļās un 3500 metrus plašās atklātās raktuvēs. No kokiem pāri palikuši tikai to stumbri, kas ir divus līdz trīs metrus diametrā un sešus metrus augsti, lai gan sākotnēji tie bijuši aptuveni 30 līdz 40 metrus augsti.
“Stumbri saglabājušies savā oriģinālajā formā un materiālā,” sacīja Budapeštas Lorana Eotvosa Dabaszinātņu universitātes Paleontoloģijas fakultātes dekāns Miklošs Kazmers. Viņš piebilda, ka miocēnā, kas sākās vairāk nekā pirms desmit miljoniem gadu, šo reģionu klāja milzīgs ezers – Pannons – ar dubļainiem un purvainiem krastiem.
“Koki tik labi saglabājušies, jo pēkšņa smilšu vētra pārklājusi mežu ar sešus metrus dziļu smilšu kārtu,” skaidroja Kazmers.
Viss, kas atradās virs smiltīm, ar laiku gāja bojā, “taču tā daļa, kas bija zem smiltīm, palika neskarta”, viņš piebilda.
Lai gan koku stumbri atrodas 60 metrus pazemē, tos nevar pārvietot, jo tie var “sadrupt” gaisa un saules gaismas ietekmē, sacīja izrakumu galvenais arheologs Janoss Veress.
Tādēļ ir noteikti stingri drošības pasākumi – izrakumu vietai piekļūt var tikai žurnālisti un arheologi.
Drīz izrakumu vieta atkal tiks slēgta, un arheologi uzsākuši darbu, lai kokus saglabātu.
Veress teica, ka koki viņa acu priekšā “izžūstot, jo tie zaudējuši celulozi, kas darbojās kā līme koku šūnu membrānām”.
Tā kā stumbri veidoti no organiska materiāla, ir iespējams veikt dendrohronoloģijas analīzi, lai pēc gredzeniem koku stumbros izpētītu klimatiskās izmaiņas to augšanas laikā.
Koki, iespējams, bijuši 300 līdz 400 gadus veci, kad tie gājuši bojā, “bet, tā kā tie visi droši vien neizauga vienā un tajā pašā dienā, iespējams izpētīt periodu, kas aptver 1000 līdz 1500 gadus”, turpināja Veress.
Līdzīgs mežs tika atrasts Japānā, kur arheologi to iekonservēja cementa sarkofāgā.
Bukabranijas meža saglabāšanai varētu būt nepieciešami 40 miljoni līdz 50 miljoni forintu (110 000 līdz 140 000 latu), lēš zinātnieki.
