Sabiedrība un darba devēji: dzīves pabērnus uztver rezervēti.
Sabiedrība un darba devēji: dzīves pabērnus uztver rezervēti
Gulbenes rajonā ir 1468 invalīdi. No šiem cilvēkiem tikai apmēram pussimts strādā algotu darbu. Pārējie izdzīvo tikai no pabalstiem un invaliditātes pensijas.
Reālā mazpilsētas situācija apliecina, ka šiem cilvēkiem darbu atrast ir grūti, pat neiespējami. Ja valstī pamazām tiek domāts par vismaz nelielas daļas iesaistīšanu aktīvā sabiedriskā darbā, tad labie nodomi atduras pret sabiedrības, arī darba devēju pārāk stingrajām prasībām un uzskatiem. Gulbenes rajonā invalīdu iesaistīšana darbos tikai “iekustās”.
Stāmerenietis Vladimirs Veselovs pēc smagas operācijas bijis gan 2. grupas, tagad – 3. grupas invalīds. Visu mūžu strādājis rūpnīcā “Straume”, tad “Sateh”. “Pēc operācijas nevarēju ilgi stāvēt kājās, tādēļ par iespējām strādāt nevarēja būt ne runas. Tagad jūtos nedaudz labāk, tāpēc ar prieku pieņēmu iespēju individuālajā uzņēmumā “Sonāte” strādāt par kurinātāju. Es katru mēnesi saņemu invaliditātes pensiju. Nevaru ar 30 latiem izdzīvot, ja no tiem puse jāatdod par medikamentiem. Dzīves parodija. Visu mūžu esmu strādājis, pēdējos gados pirms pensijas esmu kļuvis invalīds, bet valsts nenodrošina, lai cilvēks, kas slimo, varētu normālos apstākļos pavadīt savas dienas mājās un nedomāt par iespējām, kur atrast darbu. Slimam nav viegli strādāt, bet valsts nostāja piespiež lēnām un pamazāk kustēties uz priekšu,” saka V.Veselovs.
“Kategorijā “invalīds” ietilpst četru kategoriju iedzīvotāji – invalīdi, kas saņem invaliditātes pensiju (tie, kam ir darba stāžs), invalīdi, kam ir piešķirta invaliditātes grupa un saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (viņiem nav darba stāža).
Šajā kategorijā ir arī bērni invalīdi līdz 18 gadu vecumam un invalīdi kopš bērnības (vecāki par 18 gadiem, kam ir piešķirta invaliditātes grupa),” stāsta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Gulbenes filiāles direktore Ērika Andževa.
Nodrošina subsidētas darba vietas
Nodarbinātības Valsts dienesta (NVD) Gulbenes centrā reģistrēti 35 invalīdi, no tiem 21 dzīvo pilsētā. NVD filiāles Gulbenes centra vadītājs Vladimirs Lituņenko apliecina, ka šie ir cilvēki, kas, neņemot vērā reizēm nopietnās veselības problēmas, tiešām cer atgriezties darba tirgū. Šie cilvēki nesaņem bezdarbnieku pabalstu, bet viņiem ir iespēja mācīties valsts organizētos kursos. Pēdējos mēnešos jau pieci invalīdi ir apguvuši dažāda veida apmācības.
“Pavasarī aicinājām darba devējus būt atsaucīgiem un atļaut izveidot subsidētas darba vietas invalīdiem – bezdarbniekiem. Valdība šim mērķim piešķīra 475 000 latu. Subsidētā darba vieta paredz, ka desmit mēnešus invalīds bezdarbnieks var strādāt īpaši radītā darba vietā. Valsts viņam nodrošina 70 latu lielu darba samaksu, bet darba devējs katru mēnesi saņem 25 latus par darba vietas nodrošināšanu, kā arī vienreizējo 100 latus lielu subsīdiju par darba vietas izveidi. Uz šo brīdi šādos pasākumos iesaistīti septiņi invalīdi – bezdarbnieki jeb 20 procenti no uzskaitē esošajiem invalīdiem – bezdarbniekiem,” skaidro V.Lituņenko.
Viņš apliecina, ka daudzi darba devēji nelabprāt pieņem darbā invalīdus, baidoties no atbildības, kā arī iespējamiem sarežģījumiem, jo vērā jāņem invalīda prasības. Tomēr viņš ir gandarīts, ka vairāki uzņēmēji un iestādes ir atsaukušies. Gulbenes Nevalstisko organizāciju centrā tagad ir nodarbināti divi invalīdi – bezdarbnieki. Bezdarbnieki – invalīdi strādā arī SIA “Apgāde”, Gulbenes Vēstures un mākslas muzejā, zemnieku saimniecībā “Krāčukakts”, Stāmerienas pagasta individuālajā uzņēmumā “Sonāte” un Lizuma pagasta SIA “Līva G”. Ar 1.novembri plāno nodarbināt vēl divus invalīdus – bezdarbniekus Gulbenes pilsētas domes labiekārtošanas iestādē.
Veselajiem jādomā par slimajiem
Individuālā uzņēmuma “Sonāte” īpašnieks Dzintars Poļaks uzskata, ka uzņēmējiem ir izdevīgi noteikumi, kas paredz subsidēto darba vietu izveidošanu. “Vai viegli slimam cilvēkam sevi pierādīt? Viss atkarīgs tikai no cilvēka, kas strādā. Manuprāt, galvenais nosacījums ir, lai cilvēks godprātīgi veiktu savu darbu un uzticēto pienākumu. Šķiet, ka bieži vien invalīds spēj strādāt krietni centīgāk nekā veselais,” saka Dz. Poļaks.
Zemnieku saimniecības “Krāčukakts” īpašniece Dzintra Gailāne uz desmit mēnešiem darbā pieņēmusi invalīdi – bezdarbnieci, kas iepriekš NVD bija apguvusi floristes iemaņas. Viņa darbojas floristes Antras Trusles vadībā. “Invalīdiem grūti atrast darbu. Bet šiem cilvēkiem ir jāpalīdz. Ja mēs, veselie, nedomāsim par citiem, kas par mums domās, kad pienāks kāds sarežģīts dzīves posms?” domā Dz.Gailāne.
Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza apliecina, ka jau ilgu laiku sadarbojas ar NVD un piedāvāja iespēju bezdarbniekiem veikt muzeja teritorijas sakārtošanas un tīrīšanas darbus. Muzejs atsaucies un izveidojis arī vienu darba vietu bezdarbniecei – invalīdei, kas ir pirmspensijas vecumā. “Tagad izstāžu zālē mums ir dežurante jeb eksponātu uzraudze. Esam ar viņas darbu apmierināti un galvenais, ka ir radīti apstākļi, lai šis cilvēks izjustu prieku nākt uz darbu un justies noderīgs,” saka V.Vorza.
Arī Gulbenes pilsētas domes labiekārtošanas iestādē ar novembri sāks strādāt divi bezdarbnieki – invalīdi. “Šie cilvēki darīs to pašu, ko pārējie bezdarbnieki – grābs lapas, pļaus zāli, tīrīs sniegu. “Protams, šiem cilvēkiem būs mazāka fiziskā slodze. No vienas puses, labi, ka šiem cilvēkiem ir dota iespēja strādāt, bet no otras – varbūt šādas darba iespējas būtu jārada tieši tiem cilvēkiem, kam nav pilnīgi nekādu ienākumu,” domā labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte.
Nolemj mācīties datorzinības
NVD piedāvāja Jūrmalā rehabilitācijas centrā datorapmācību invalīdiem ar kustības traucējumiem. 27.oktobrī uz šīm apmācībām dosies arī galgausnietis Andris Vītols. “Nolēmu reģistrēties Nodarbinātības Valsts dienestā, jo piedāvā šos kursus, ko es ilgi biju meklējis. Ir grūti iztikt no pensijas, ņemot vērā to, ka medikamenti ir dārgi. Man arī nav tie gadi, lai es sēdētu mājās bezdarbībā un visam atmestu ar roku,” saka A.Vītols. Viņš atzīst, ka nedaudz baida došanās mēnesi prom no mājām, šādas apmācības, viņaprāt, būtu jānodrošina rajonā.
“Pieļauju, ka daudz no tā, ko Jūrmalā mācīs, es jau zināšu. Vienkārši – kam bez izglītības dokumentiem esmu vajadzīgs? Es daudz varētu veikt mājās pie sava datora – studentiem pārrakstīt kursa darbus, veidot mājas lapas, apkopot informāciju,” norāda A.Vītols. Viņš uzskata, ka kopumā rajonā invalīdam atrast darbu ir bezcerīgi.
Viss atkarīgs no darba devēja
Gulbenes starprajonu veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītājs Jānis Beinarovičs norāda, ka viņi invaliditāti piešķir iedzīvotājiem, kam ir somatiskas slimības. Ceturtā daļa cilvēku, kam rajonā piešķirta invaliditāte, ir onkoloģiskie slimnieki. Otra lielākā grupa ir sirds asinsvadu slimību pacienti un trešā grupa – iedzīvotāji ar muskuļu un skeleta saistaudu slimībām.
Ir izstrādāts anatomisko defektu un slimību saraksts, kuru gadījumā ārstu komisija var veikt atkārtotu invaliditātes noteikšanu, izvērtējos iesniegtos medicīniskos un citus dokumentus.
Līdz ar to cilvēkam, kam piemīt šajā sarakstā noteiktais defekts vai diagnoze, ne vienmēr būs jāierodas personiski ārstu komisijā, bet invaliditāti noteiks, balstoties uz iesniegtajiem dokumentiem. Taču atsevišķos gadījumos, kad būs nepieciešama papildu informācija, ārstiem – ekspertiem būs tiesības aicināt cilvēkus uz komisiju.
Pie šādiem defektiem un slimībām ir pieskaitāmas: rokas vai plaukstas un kāju amputācija, pilnīgs vai praktisks aklums, abpusējs kurlums, kurlmēmums, atklāta tuberkuloze, ļaundabīgie audzēji 3. un 4. stadijā, asins saslimšanas, bijusi kuņģa vai plaušu izņemšanas operācija un citi.
“Agrāk rakstījām rekomendāciju, ka cilvēks ir darba nespējīgs, darba spējīgs vai ar ierobežotām darba spējām. Tagad vairs šādas rekomendācijas nerakstām. Viss atkarīgs no darba ņēmēja un darba devēja. Katrai slimības diagnozei var būt funkciju traucējumi un tieši tie nosaka invaliditāti, nevis tikai slimība.
Es uzskatu, ka potenciālajam darba ņēmējam pie darba devēja jāuzsver nevis savas slimības, tās visas nosaucot vārdā, bet gan savas spējas,” saka J.Beinarovičs.
Viņš norāda, ka invaliditātes grupu var piešķirt tikai tad, ja cilvēkam ir diagnosticēta slimība, ja ir veikta ārstēšana un arī rehabilitācijas pasākumi. Tikai tad var noteikt, cik lielus funkcionālos traucējumus slimība radījusi.
Viņš piekrīt, ka cilvēkam, kaut ar nelieliem funkciju traucējumiem, īpaši laukos, ir grūti atrast darbu. Darba devēji ne vienreiz vien invalīdiem ir norādījuši, ka darbā var pieņemt jaunus un veselus cilvēkus.
“Ar ierobežotām darbspējām atrast darbu ir grūti. Turklāt darba devēju prasības ar katru gadu kļūst lielākas, invalīdiem reizēm trūkst vajadzīgo zināšanu, tādēļ mēs viņiem rekomendējam doties uz bezdarbnieku kursiem vai uz rehabilitāciju centriem un apgūt jaunas iemaņas,” saka J.Beinarovičs.
***
Fakti
Rajonā ir 867 iedzīvotāji, kas saņem invaliditātes pensiju. Ir 271 invalīds, kas saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu – 30 latus mēnesī. Rajonā ir 160 bērni līdz 18 gadiem, ko ģimenes ārsti atzinuši par invalīdiem, ir arī 170 invalīdi kopš bērnības.
Ja valstī 1996. gadā bija 6467 bērni invalīdi, tad šogad uz 1. jūliju – jau 11 756.
