Stundu ātrāk nekā bija plānots motokluba “Spieķi vējā” desmit dalībnieki naktī uz 25.maiju atgriezās Balvos, no kurienes bija sākuši diennakti ilgo braucienu pa Baltijas valstīm – Latviju, Lietuvu, Igauniju.
Stundu ātrāk nekā bija plānots motokluba “Spieķi vējā” desmit dalībnieki naktī uz 25.maiju atgriezās Balvos, no kurienes bija sākuši diennakti ilgo braucienu pa Baltijas valstīm – Latviju, Lietuvu, Igauniju.
Kopumā diennaktī iepriekš izplānotajā maršrutā bija jāveic 1000 jūdzes (1609 kilometrus), lai pretendētu uz ASV Motoklubu asociācijas sertifikātu nominācijā “Dzelzs pakaļa”. Braucienā piedalījās arī trīs gulbenieši – Alvis Lībers, Roberts Gazarovs un Andris Bogdanovs. “Nobraucām par 100 kilometrus vairāk nekā bija nepieciešams,” saka motokluba “Spieķi vējā” prezidents Andis Grāvītis no Balviem. Visu ceļa posmu veiksmīgi beiguši visi 8 motocikli ar 9 braucējiem (vienam braucējam bija pasažiere un vienīgā sieviete šajā braucienā).
Greznos savus motociklus
A.Grāvītis stāsta, ka pašlaik gatavo visus nepieciešamos dokumentus, kas apliecina braucēju veiksmīgi pieveiktās 1000 jūdzes konkrētajā marštrutā. Šos dokumentus nosūtīs uz ASV Motoklubu asociāciju izvērtēšanai. Pierādījumu skaitā ir spidometru rādījumi, čeki par uzpildīto degvielu.
“Atbildi uzreiz nesaņemsim, asociācijā pētīs pierādījumus, salīdzinās, analizēs. Ja viss atbildīs prasībām, saņemsim sertifikātu par “Dzelzs pakaļas” nomināciju. Saņemsim uzlīmes, uzšuves un katrs pie sava motocikla motora varēs pierīkot rāmīti, uzrakstu, kas apliecinās, ka ar šo motociklu ir pieveiktas 1000 jūdzes 24 stundās. Informācija par mūsu motokluba “Spieķi vējā” deviņu dalībnieku sasniegumu tiks reģistrēta ASV Motoklubu asociācijas mājas lapā (www.ironbutt.com).
Bija “jāiedzen” nokavētais
Uz jautājumu, vai izdevies brauciena laikā konsekventi ievērot ceļu satiksmes noteikumus, nepārsniedzot braukšanas ātrumu, A.Grāvītis atbild diplomātiski. Bijis jābrauc “ar prātu”. Taču nenoliedzami laiks iekavējies Igaunijā slikto ceļa apstākļu dēļ posmos, kas tiek remontēti par Eiropas Savienības naudu. To pašu saka arī gulbenietis Alvis Lībers, kas piedalījās šajā braucienā. “Slikto ceļa apstākļu zaudējām pusotru stundu. Tas bija bezceļš,” saka viņš.
Savukārt Lietuvā bijis ideāls ceļš, turklāt šajā valstī lielajās maģistrālēs atļautais braukšanas ātrums ir 130 kilometri stundā. Tad arī varējis “iedzīt” nokavēto. “Lietuvas ceļi mums palīdzēja atgūties,” saka A.Grāvītis. Par laimi, robežpunktos nekādas kavēšanās neesot bijis. Viss noritējis raiti.
No Daugavpils līdz mājām atceļā vairs nekādas steigas neesot bijis. Braukuši lēnītēm. Bija skaidrs – vairs neko nevar nokavēt, var nesteigties. Tā – bez steigas – nobraukti pēdējie 200 kilometri. Iebraucot Balvos, neviens vēl nesteidzās mājup. Visiem gribējās kopīgi ieturēt maltīti, pārrunāt braucienu, dalīties iespaidos. Gulbenieši mājās pārbraukuši tikai naktī pēc pulksten 2.00. “Mūs mīļi sagaidīja Balvos – ar klātu galdu, siltām vakariņām,” piebilst A.Lībers. Atgriežoties mājās, protams, nogurums ir bijis, taču – nebūt nav bijis sajūtas, ka “krīti no kājām”.
Izbauda lietu un vēju
“Ceļā izbaudījām visus iespējamos laika apstākļus,” saka A.Grāvītis. A.Lībers piebilst: “Trāpījām zem lietus. Nācās brauciena laikā izbaudīt arī ļoti stipru lietu un brāzmainu vēju pirms Pērnavas, miglu līdz Alūksnei, tumsu un sauli. Bija mirkļi, kad likās – motociklu nopūtīs no brauktuves.”
Viņš atzīt, ka vislabāk bijis braukt lietū un pa vējam. Pūtiens bijis mugurā. Ceļš labs. Ko vēl var vēlēties? Gan motociklam, gan braucēja ūdensnecaurlaidīgajam tērpam lietus neskādē. Tāpēc braucējiem izmirkšana nedraudēja. A.Lībers saka, ka tieši ekstrēmie laika un ceļa apstākļi braucienu darījuši interesantāku. Pēc viņa domām, nebūtu tāda sportiska azarta, pat niknuma, ja viss nāktos viegli. Interesanti bijis tieši tāpēc, ka vajadzēja pārvarēt zināmas grūtības, diskomfortu.
“Kad beidzās nelabvēlīgie laika apstākļi, bija saule un “miers dabā”, arī man pašam sāka nākt miegs. Tas bija Lietuvā. Tur braukt vaļēja mierīgi. Līdzko jutu, ka acu plaksti kļūst smagi, sapurinājos, koncentrējos un jutos atkal mundrs,” saka A.Lībers.
Visbeidzot, atceļā braucot no Rēzeknes uz Balviem, A.Lībers bijis pārsteigts par to, cik viegli tomēr ir pieveiktas 1000 jūdzes. “Tagad esmu pārliecināts, ka varētu nobraukt daudz garāku ceļa posmu bez atpūtas. Tas nav nekas ārkārtējs,” saka viņš.
Ne jau rekordu dēļ
A.Lībers uzsver, ka ne jau tiekšanās pēc rekorda stimulēja doties šajā braucienā. Ne jau rekordu dēļ plānoti nākamie motokluba biedru ceļojumi. Tā nav arī vēlme ceļot. Motokluba biedri ir motobraukšanas fani. “Mēs braucam prieka pēc,” saka viņš.
Arī šoreiz brauciena laikā nebijis laika daudz galvu grozīt un pētīt dabu. Visa koncentrēšanās bijusi uz ceļu un pašu braukšanas procesu. Ekstrēmas bijušas sajūtas Igaunijas remontējamo ceļu posmos, kad dažam motocikla sākušas birt detaļas – krituši nost spoguļi.
“Likās – nedod, Dievs, kāds kaut ko salauzīs vai kritīs sliktajā ceļā. Tomēr viss beidzās labi. To, kas braucot nobira, pieskrūvēja atpakaļ un brauca tālāk,” saka A.Lībers.
A.Grāvītis saka, ka “gandarījums ir liels”. Viņš bilst: “Mēs zinājām, uz ko ejam, un cīnījāmies. Motocikli izturēja, paši – arī.” Patīkami, ka katrs šāds kopīgs pasākums motokluba biedros vairo pleca sajūtu. “Mēs viens par otru atbildam,” saka motokluba prezidents. Ja kāds vēl gribēšot sekot motokluba “Spieķi vējā” piemēram un mērot 1000 jūdzes 24 stundās, tad A.Grāvītis novēl: “Lai ir labvēlīgi laika apstākļi!”
Motoklubā “Spieķi vējā” ir 17 dalībnieki no Gulbenes, Alūksnes un Balviem. Klubs dibināts 2004.gadā un ir starp Latvijas Motoklubu asociācijas 17 dalībniekiem. Motokluba “Spieķi vējā” dalībnieku vidējais vecums ir 34 gadi.
