Ikviens interesents, kurš vēlējās noskaidrot sociālās uzņēmējdarbības definīciju, gūt iedvesmu un varbūt pat sajust vēlēšanos darboties šajā jomā, 9.februārī varēja piedalīties izglītojošā seminārā Gulbenes novada valsts ģimnāzijā.
Seminārs tiek organizēts pēc sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku iniciatīvas, to atbalstīja novada dome. Seminārā piedalījās vairāki desmiti interesentu – dažāda vecuma cilvēki. Viņus par sociālo uzņēmējdarbību un tās atbalsta iespējām informēja Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Madara Ūlande.
Gulbeniete sociālā uzņēmuma SIA ”Typicl Latvan” vadītāja Elīna Bērziņa dalījās ar semināra dalībniekiem savas pieredzes stāstā. 2015.gada augustā no idejas par uzņēmumu izdevies nonākt līdz realizācijai. Uzņēmums rada suvenīrus un dizaina preces. “Šai ikdienas steigā kā prioritāti esam izvēlējušās cilvēku. Tāpēc mūsu mērķis ir: būt sociāli aktīviem un veicināt emocionālu saikni starp cilvēkiem!” skaidroja E.Bērziņa.
Ikviens, kurš iegādājas SIA “Typicl Latvan” veidotās gaumīgās un emocionāli piesātinātās pastkartes, atbalsta sociālu projektu – cilvēku ar īpašām vajadzībām iekļaušanu sabiedrībā un darba tirgū. Elīna labi saprot, ar kādām grūtībām darba tirgū saskaras cilvēki ar īpašām vajadzībām, piemēram, ar kustību traucējumiem. Uzņēmība, zinātkāre un mērķu apziņa ļāva sasniegt gribēto. Uzņēmums ir sabiedrībā novērtēts, tas ieguvis nomināciju “Vidzemes veiksmes stāsts 2016”. Tagad E.Bērziņa savās iecerēs gājusi vēl tālāk. Viņas uzņēmums organizē mācību nodarbības cilvēkiem, kuri meklē savu vietu darba tirgū. Šo nodarbību pasniedzēji ir brīvprātīgi, kuri atbalsta E.Bērziņas ieceri bez atlīdzības. Par grantu finansējuma atbalsta iespējām tieši sociālajai uzņēmējdarbībai pastāstīja akciju sabiedrības “Latvijas Attīstības finanšu institūcija “Altum”” Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāla. Seminārā lektore Vita Brakovska mācīja, kā sociālās problēmas radoši var risināt ar biznesa metodēm. Viņa minēja vienkāršu piemēru. Pagastā no biznesa viedokļa nav izdevīgi veidot kafejnīcu, taču iedzīvotājiem pietrūkst vietas, kur sapulcēties, iedzert tēju. Tas ir pamats sociālā uzņēmuma veidošanai. Šāds uzņēmums nekad nenesīs peļņu.
Eiropas Savienībā šobrīd nepastāv universāla sociālās uzņēmējdarbības definīcija. Šo jēdzienu izmanto, apzīmējot atšķirīgus uzņēmējdarbības principus un formas, un tās ietver uzņēmumu dibināšanu ar mērķi īstenot sociālus un vides mērķus – skaidro Labklājības ministrija savā mājaslapā. Atbilstoši vispārpieņemtai starptautiskai praksei sociālais uzņēmums ir uzņēmums, kura galvenais mērķis ir sociālas ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem un iesaistītajām pusēm. Tas darbojas tirgū, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus saimnieciskā veidā, kā arī izmanto peļņu sociālo mērķu sasniegšanai, un tam raksturīga atbildība pret vidi.
