Kādas ir tiesības uz vecuma pensiju? Tāpat kā iepriekš likumā noteiktais pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums ir 62 gadi.
Kādas ir tiesības uz vecuma pensiju?
Tāpat kā iepriekš likumā noteiktais pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums ir 62 gadi. Pensijas vecuma palielināšana līdz 62 gadu vecumam turpinās līdzšinējā kārtībā. Pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums vīriešiem 2002.gadā ir 61,5 gadi, sievietēm pirmajā pusgadā – 58,5 gadi, otrajā pusgadā, tas ir, no 1.jūlija, – 59 gadi.
No šāgada 1.janvāra piecus gadus pirms likumā noteiktā vecuma tiesības uz vecuma pensiju ir arī tēviem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuri izaudzinājušas līdz astoņu gadu vecumam piecus un vairāk bērnus vai bērnu invalīdu. Jāpiebilst, ka sievietēm tādas tiesības jau bija līdz šim, ja viņām bija 20 gadu apdrošināšanas stāžs. Šīs tiesības saglabājas arī turpmāk. Šajā gadījumā nepieciešamais vecums vīriešiem 2002.gadā ir 56,5 gadi, sievietēm pirmajā pusgadā – 53,5 gadi, otrajā pusgadā – 54 gadi.
Vai grozījumi Pensiju likumā paredz tiesības aiziet pensijā priekšlaikus?
Līdz 2005.gada 1.jūlijam likumā saglabātas iespējas priekšlaikus pensionēties gan vīriešiem, gan sievietēm. Divus gadus pirms īstā pensionēšanās vecuma doties pensijā var personas, kuru apdrošināšanas stāžs ir vismaz 30 gadu. Vīriešiem priekšlaikus pensionēšanās vecums ir 60 gadi, sievietēm šā gada pirmajā pusgadā ir 56,5 gadi, bet otrajā pusgadā – 57 gadi.
Ja persona vēlas pensionēties priekšlaikus, tad līdz īstā pensijas vecuma sasniegšanai viņa saņems tikai 80 procentus no aprēķinātās pensijas. Ja periodā līdz īstā pensijas vecuma sasniegšanai persona ir darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, priekšlaikus vecuma pensiju neizmaksā.
Kādi ir jaunie noteikumi par minimālajām pensijām?
Saskaņā ar izmaiņām Pensiju likumā no 2002.gada 1.janvāra ir palielināts minimālās pensijas apmērs. Līdz šim Latvijā bija noteikts, ka pensija nedrīkst būt zemāka par sociālā nodrošinājuma pabalstu, tas ir, 30 latiem. Izmaiņas Pensiju likumā paredz ieviest minimālo pensiju, kas arī ir saistīta ar šo pabalstu, taču atkarīga no cilvēka darba stāža. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav lielāks par 20 gadiem, aprēķinot pensijas, lieto koeficientu 1,1. Šo personu pensijas minimālais apmērs no 2002.gada 1.janvāra ir 33 lati. Personām ar darba stāžu no 21 līdz 30 gadiem koeficients ir 1,3, un šo personu pensijas minimālais apmērs tagad ir 39 lati. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 31 gads un vairāk, tiek lietots koeficients 1,5, un tām pensijas apmērs ir 45 lati.
Šī norma attiecas ne tikai uz tiem, kuri dodas pensijā no šā gada 1.janvāra, bet arī uz pensionāriem, kuriem iepriekš piešķirtas pensijas minimālā apmērā. Piemēram, ja cilvēkam darba stāžs ir 31 gads vai lielāks un viņš līdz šim saņēma pensiju mazāku par 45 latiem, tagad tā tiks palielināta un būs 45 lati. Ja stāžs mazāks, summa attiecīgi būs mazāka. VSAA šo darbu veiks automātiski, un cilvēkiem nekur nebūs jāiet. Ir jāpaskaidro, ka februārī tiks izmaksāta kārtējā palielinātā pensija un arī piemaksa par janvāri, bet martā un turpmāk tiks saņemta pensija īstajā (jaunajā) apmērā.
Kādas izmaiņas ir pensiju izmaksā strādājošajiem pensionāriem?
Darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem izmaksājamās pensijas daļa nedrīkst pārsniegt: no 2002.gada 1.janvāra – trīskāršu sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, no 2003.gada 1.janvāra – četrkāršu sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, no 2004.gada 1.janvāra – pieckāršu sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru. Ierobežojums ir spēkā līdz 2004.gada 31.decembrim. Tātad no 2002.gada 1.janvāra strādājošiem pensionāriem nodrošināma vecuma un izdienas pensiju izmaksa tādā apmērā, kas nepārsniedz 90 latus.
No šā gada 1.janvāra invaliditātes pensijas strādājošajiem invalīdiem izmaksājamas pilnā apjomā.
Vai grozījumi Pensiju likumā kaut ko maina arī tiesībās uz apgādnieka zaudējuma pensiju?
Ir jāuzsver viena būtiska izmaiņa. Līdz šim apgādnieka zaudējuma pensiju nemaksāja tiem jauniešiem pēc 18 gadu sasniegšanas, kuri mācījās skolā, kura nav vidējā mācību iestāde, piemēram, medmāsu skola, profesionālās izglītības mācību iestāde.
No 2002.gada 1.janvāra vairs nav obligāta prasība, lai mācību iestāde dotu vismaz vidējo izglītību. Tātad jauniešiem, ja viņi pēc 18 gadu sasniegšanas turpina mācīties dienas nodaļā, bet viņiem bija pārtraukta apgādnieka zaudējuma pensijas izmaksa, no 1.janvāra to atjaunos, ja filiālē tiks iesniegta izziņa, kurā norādīts, ka bērns mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādē vai augstskolas dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un nav vecāks par 24 gadiem.
Vai ir kādas izmaiņas pensiju izmaksā personām, kuras izbrauc uz patstāvīgu dzīvi ārvalstīs?
Šīm personām pensijas izmaksas kārtība ir mainīta. Jaunais likums paredz, ka gan LR pilsoņiem, gan nepilsoņiem, kuriem Latvijā piešķirta pensija, pensijas izmaksu turpinās arī tad, ja viņi pēc 1.janvāra izbrauc uz ārvalstīm. Līdzšinējā kārtība, ka izbraucējiem pensiju izmaksā sešus mēnešus uz priekšu un pēc tam izmaksu pārtrauc, ir atcelta. Jaunos pensijas izmaksas noteikumus pieņems Ministru kabinets.
Faina Poligalova, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Gulbenes filiāles
Klientu apkalpošanas daļas vadītāja
